• Latviešu valoda
  • English
  • Deutsch
  • Русский
  • Eesti
  • Sindijas Mačtamas izstādes “Saknes debesīs” atklāšana (18.05.19. pl. 19.00)

    Tautumeitas un bāleliņi no kartiņām man allaž veras man pretim gaužām bezpalīdzīgi – basām kājām, zelta matiem un sārtiem vaigiem. Vai tiešām šeit reiz bijusi tāda leiputrija, ka zobenu pie sāniem varēja tik viegli iemainīt pret kokli? Tikai rūdījums ir ļāvis šai senajai dziesmai izskanēt līdz mūsdienām. Baltieši var lepoties ar to, cik spēcīgi pieturējušies pie savām pagāniskajām saknēm. Kad pasaulslavenie vikingi jau bija savus tempļus nojaukuši, lai to vietā celtu baznīcas, Baltijas pagāni kristietību vēl mazgāja nost Daugavā. Tomēr ilgajai nepakļaušanai ir arī savdabīgs mīnuss – par latviešu folkloru ir ārkārtīgi maz rakstītu materiālu, kas savukārt ļauj vaļu fantāzijai. Šos tēlus nosaukt par vēsturiskiem būtu nepareizi. Šeit arheoloģiskie izrakumi savijas ar izdomu, aizpildot trūkstošos robus, kādu patiešām ir daudz. Tikpat svarīgi, cik neaizmirst veco, ir radīt jauno – stāstīt jaunus stāstus, kuros galvenais varonis varētu būt jebkurš no šeit attēlotajiem. Lai gan sākotnēji iecerēti kā personas, tēli kļuvuši par kaut ko plašāku, drīzāk iemiesojot aspektus, kas katram var palīdzēt identificēt sevi pašu ar kādu no tiem. Neviens no tēliem nav izteikti ļauns vai labs – katram ir savi uzskati, kuriem skatītājs var piekrist vai pretēji. Senlatviešu pasaules skatījumā neietilpst kategorijas “labs” un “ļauns”. Pēc senajām teikām, kā arī simetriskajām rakstu zīmēm spriežot, latvieši pasaulē drīzāk redzēja kārtības un haosa pretstatu.

    Izstādes mērķis ir izveidot saistošu senās mitoloģiskās latviešu pasaules modeli, kurā radīt atmiņā paliekošus un interesantus tēlus, ļaut skatītājam pašam identificēties ar kādu no šiem tēliem. Tā ir pagātnes un nākotnes sasaiste, jo saknes simbolizē esošo mantojumu, savukārt debesis ir garīgums. Zeme un materiālās vērtības mainās, bet uz garīgo mantojumu varam paļauties arī modernajā pasaulē.

    Sindija Mačtama beigusi Ugāles vidusskolu, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuālās komunikācijas apakšnodaļā. Kopš 2014. gada pievērsusies latviešu folkloras izpētei un tās ilustrācijai. Izstāde “Saknes debesīs” ir autores pirmā personālizstāde un pirmoreiz rādīta jau 2015. gadā Rīgā, kur Baltās nakts ietvaros to papildināja arī instalācija “Es par tumsu nebēdāju”, taču pēc tam izstāde paspējusi paviesoties arī vēl citviet.

    Izstāde kalpojusi arī par sākumu sadarbībai ar folkloras grupu “Vilkači”, kā rezultātā tapa animēts mūzikas video “Izkaptiņa” par cilvēka cīņu ar pretdabisko vasaras saulgriežu naktī. Ar saviem darbiem autore piedalījusies arī grupu izstādēs, tostarp Ventspils mākslinieku izstādē “Rudens 2016” ar darbu “Māra” un “Idėja – daiktas 2016“ Viļņas akadēmijā, saņemot prēmiju. Darbi publicēti 2014. gada “Grafitto books” izlasē “Steampunk graphics” un 2018. gada mākslas un kultūras žurnāla “Jezga”.