Valmieras muzejs piedāvā eksponēšanai ceļojošās izstādes, kas saistītas ar Valmieru un Valmieras novadu, un tā iedzīvotājiem, kā arī izceļ Valmieras muzeja krājumā esošo priekšmetu stāstus. Ceļojošās izstādes sagatavotas un piemērotas eksponēšanai tādās sabiedriskās vietās, kā muzejos, bibliotēkās, skolās un kultūras namos.
DRAULE. VELNIŅI. BLAUMANIS.
Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) “Velniņi” ir viena no populārākajām latviešu literārajām pasakām. Tā stāsta par diviem nerātniem velniņiem, kuri izbēg no elles un nokļūst cilvēku pasaulē. Velniņi cenšas pastrādāt nedarbus, taču viņu ļaunie nodomi nepiepildās. Tieši otrādi – tie nāk visiem par labu. Lasot un klausoties “Velniņus”, ir izaugusi ne viena vien paaudze. Katram, dzirdot pasakas “Velniņi” nosaukumu, rodas savs priekšstats par to, kādi izskatās abi blēņdari.
Izstādē ir iespējams aplūkot 12 īpašas, grāmatā nepublicētas mākslinieka Dāvida Draules (1889–1949) ilustrācijas pasakai “Velniņi” un noklausīties pasaku fragmentus.
5 planšetes (4 ar ilustrāciju kopijām, 1 titulplanšete), izmērs 74 x 29 cm, fails ar 12 ilustrācijām (paredzēts vizuālai demonstrēšanai datorā, televizorā vai uz projektora), fails ar pasakas fragmentiem (paredzēts pasakas fragmentu atskaņošanai izstādē)
ĢERBOŅI VALMIERAS NOVADĀ
Senatnē ģerbonis apliecināja pilsētas varu, bet mūsdienās tas ietver pagasta, pilsētas vai novada identitāti. Zīmogā atainotu ģerboni izmanto, lai apstiprinātu dokumentus. Izstāde stāsta par Valmieras pilsētas un Valmieras novada ģerboņiem.
8 planšetes, 1 ierāmēts ģerbonis sietspiedes tehnikā, izmērs 84 x 40 cm
KARĪNAS PRIEDĪTES ILUSTRĀCIJAS
2023.gada maijā Valmieras muzejā Muzeju nakts ietvaros bija eksponēta Karīnas Priedītes ilustrāciju izstāde ar 12 darbu reprodukcijām. Karīna Priedīte ikdienā strādā Valmieras pirmskolas mācību iestādē un labi zina, ko vēlas redzēt bērni un kas spēj viņus ieinteresēt. Savas emocijas un domas viņa pauž, gleznojot ilustrācijas. Izstādes darbi tapuši dažādos laikos un ir autores fantāzijas lidojums, kurā līdzi aicina arī skatītāju. Karīna Priedīte skatītāju uzrunā caur dažādiem tēliem un to stāstiem.
Karīna Priedīte ilustrējusi Viktora Jakobsona grāmatu bērniem “Zaķēns Miks un Laimes zvaigzne”, kuru 2022. gadā izdeva izdevniecība “Ezerrozes grāmatas”. Šis kopdarbs abiem autoriem bija debija rakstniecībā un grāmatu ilustrācijā.
12 lielformāta izdrukas, izmērs 85 x 59 cm
*Izstādi var papildināt tikšanās ar grāmatas autoru un grāmatas lasījumi bērniem.
KAROGS, HIMNA, ĢERBONIS: LATVIJAS REPUBLIKAS SIMBOLI
Karogs, himna un ģerbonis ir valsts simboli. Tie kodolīgi sevī ietver Latvijas Republikas identitāti un vēsturi. Izstāde stāsta par šiem simboliem, kas ļauj atpazīt Latvijas Republiku un iedzīvotājiem atgādina par kopīgiem un personīgiem stāstiem.
10 planšetes, 84×40 cm
KODS: PĀRGAUJA. VĒSTURE, NOTIKUMI, CILVĒKI.
Savulaik, 20. gadsimta sākumā, līdz pat 1921. gada 31. decembrim, tagadējā Pārgaujas teritorija piederēja Kauguru muižai. To dēvēja par Kauguru Jaunpilsētu, bet teritoriju ap staciju – par Kārlienu.
Izstādē gan teksta, gan bilžu formātā iespējams uzzināt par Pārgaujas ielām, par Gaujas tiltiem, mazā šaursliežu bānīša un lielā, platsliežu dzelzceļa tapšanas gaitu, stacijas ēku u.c. Līdzās ģeogrāfiskām vietām, izstādē ir arī stāsti par personībām: vēsturnieku Laimoni Liepnieku (saukts par Kārlienas lordu), rakstnieku Andreju Dripi, Šanas biedrību un slaveno Kārlienas puiku – Kārli Konrādu, “Valmieras puiku” autoru Pāvilu Rozīti, sabiedrisko darbinieku Hermani Enzeliņu, pirmo Latvijas Ministru prezidentu Kārli Ulmani un vēl citiem.
13 planšetes, no tām 10 planšetes izmērā 80 x 60 cm, 3 planšetes izmērā 90 x 60 cm
MŪSU JĀNIS DALIŅŠ
Izstādē apkopota informācija par novadnieku, Latvijas pirmo olimpieti, izcilo soļotāju Jāni Daliņu. Tā vēsta par Jāņa Daliņa bērnību un skolas gadiem, viņa sporta gaitu aizsākumiem un panākumiem, Eiropas čempiona titula un olimpiskās medaļas izcīnīšanu, Jāņa Daliņa stadiona izveidi un darbību, sportista kara gadiem, dzīvi trimdā un atgriešanos.
10 planšetes, izmērs 9 planšetēm 85 x 60 cm, 1 titulplanšetei 70 x 50 cm
NO BRĪVĪBAS LĪDZ BRĪVĪBAI
Izstāde stāsta par Latvijas simboliem no Latvijas valsts dibināšanas līdz brīvības atgūšanas laikam.
12 planšetes, 84×40 cm
PASTAIGA AR SUNI
2020.gada pavasarī Valmieras muzejs organizēja valmieriešus iesaistošu aktivitāti, kuras ietvaros cilvēki bija aicināti doties fotoekskursijā “Pastaiga ar suni”. Reizi nedēļā tika publicētas dažādas 30-90 gadus senas Valmieras pilsētas ēku un pilsētvides fotogrāfijas. Galvenais uzdevums bija izvēlēties vienu vai vairākas Valmieras fotoainavas un pastaigas laikā ar suni nofotografēties konkrētajā vietā.
Izstāde ir kā ceļojums Valmieras vēsturē 20. un 21. gadsimta ietvaros, un tajā aplūkojamas aktīvāko valmieriešu pastaigu bildes, kā arī senās Valmieras bildes vienā un tajā pašā vietā, atspoguļojot veco un jauno Valmieru vienlaikus.
15 baneri, izmērs 240 x 155 cm
PĀVILS ROZĪTIS
Dzejnieks, literatūrkritiķis, rakstnieks, redaktors, tulkotājs, žurnālists Pāvils Rozītis (1889–1937) savu dzīvi ietvēra divos teikumos: “Esmu dzimis 1889. gada 1. decembrī Cēsu apriņķa Liepas pagastā. Plašāk savu dzīvi atminēties un pārdomāt nav bijis vaļas.” Pāvils Rozītis rakstīja dzeju un īso prozu, kā arī romānus; pazīstamākie ir “Ceplis” (1928) un “Valmieras puikas” (1936), no kuriem pēdējais atstājis nenovērtējamu mantojumu – iespēju pieredzēt dzīvi Valmierā 20. gadsimta sākumā. Valmieras puikas ir īpašs jēdziens, kas no romāna nosaukuma kļuvis par klātesošu jēdzienu Valmieras dzīvē arī mūsdienās, nesot līdzi mazliet dumpiniecisku garu un jauneklīgu sparu. Izstāde sniedz ieskatu Pāvila Rozīša dzīvē un profesionālajā darbībā.
11 planšetes, izmērs 84 x 59 cm
PĒTERIS LŪCIS. MANI, MĪĻIE, LABIE DĀRGIE, ZELTA VIENĪGIE!
Izstāde veltīta izcilajam latviešu režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam Pēterim Lūcim. Izstāde vēsta gan par Pētera Lūča pirmajiem profesionālajiem panākumiem un darba gaitām Zemnieku Drāmas teātrī, Dailes teātrī, Valmieras Drāmas teātrī un Jelgavas Drāmas teātrī, gan arī par viņa personību un daiļradi.
Sava mūža vislielāko popularitāti aktieris iemantoja 1940. gada janvārī pēc latviešu skaņu filmas “Zvejnieka dēls” pirmizrādes kinoteātrī “Splendid Palace”, Rīgā, kur filma guva ārkārtējus panākumus. Pēteris Lūcis no 1957. līdz 1991. gadam bija Valmieras teātra galvenais režisors, un tieši viņš 1989. gada 3. aprīlī ievietoja kapsulu jaunās teātra ēkas pamatos.
6 planšetes, izmērs 92 x 60 cm
PLŪDI GAUJĀ
Gaujas krastu stāvums lielākoties pasargā Valmieru no plūdiem. Tomēr reizēm Gauja iziet no savas ierastās gultnes, ar palu ūdeņiem pārsteidzot pilsētas iedzīvotājus. Pirms simts gadiem, 1922. gadā, valmierieši piedzīvoja plūdus, par kuriem presē rakstīja, ka “tik augsts ūdens stāvoklis Gaujā nekad nav bijis“. Arī šajā tūkstošgadē valmierieši piedzīvojuši pamatīgus plūdus. Pēc Valmieras hidroloģisko novērojumu stacijas datiem lielākie plūdi pēdējos gados novēroti 2010., 2011. un 2013. gadā. Tomēr ne vienmēr plūdi ir dramatisma pilni. Mākslinieku ainavās applūdusī Gauja un tās pieteka Rātes upīte palu laikā drīzāk ir mierīgas.
Izstādē iespēja aplūkot applūdušo Gauju un tās pieteku Rātes upīti dažādu laika posmu fotogrāfijās un gleznās.
4 planšetes, izmērs 94 x 59 cm
PUZURI
Puzuru kā telpu rotājumu jau no senatnes pazīst un lieto ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Skandināvijas valstīs, Austrumeiropā, Polijā, arī Vācijā. Senatnē puzurs bijis gan kā ikdienas telpas rotājums, piemēram, kustīgs priekšmets pie bērna šūpulīša, gan īpašs rotājums kāzās, kad puzuru kāra virs jaunā pāra galda, tādējādi vēlot saskanīgu un harmonisku dzīves ceļu. Izstāde sniedz ieskatu puzuru darināšanas tradīcijā, kas kopš 2021. gada ir ieklauta arī Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Izstādes saturu veidojusi latviešu tradīciju zinātāja, puzuru meistare Inga Geduševa.
8 planšetes, izmērs 60×60 cm
SAKNES DEBESĪS. SINDIJA MAČTAMA
Izstādes autore Sindija Mačtama centusies izveidot saistošu senās mitoloģiskās latviešu pasaules modeli, kurā radīt atmiņā paliekošus un interesantus tēlus, ļaut skatītājam pašam identificēties ar kādu no šiem tēliem. Tā ir pagātnes un nākotnes sasaiste, jo saknes simbolizē esošo mantojumu, savukārt debesis – garīgumu.
Izstādē attēlotie tēli ir radošs apvienojums, kuru izveidošanā arheoloģiskie izrakumi savijušies ar izdomu, aizpildot trūkstošos caurumus, kādu ir patiešām daudz (Raganas dēls, Iegātnis, Zemnieks, Zāļu sieva, Drellene, Karavīrs, Ragana, Krīvs).
8 baneri, izmērs 200 x 150 cm, 8 anotācijas ~A1 izmērā
SKAISTUMA PAVĒLNIEKI
Izstāde stāsta par vīriešu frizūru, bārdu un ūsu modi. Jau no seniem laikiem cilvēki vēlējušies padarīt savu ārieni skaistāku. Vīrieši izskatu mainīja ne tikai ar apģērbu, bet arī ar sejas apmatojuma un matu kopšanu. Nenoliedzami izpratne par skaistumu laika gaitā ir mainījusies un mainās vēl joprojām.
5 planšetes, izmērs ~A1
ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ AINAŽI–VALMIERA–SMILTENE
Izstāde vēsta par šaursliežu dzelzceļa vilcienu – mazbānīti, kas maršrutā “Ainaži–Valmiera–Smiltene” kursēja no 1912. līdz 1971. gadam. Mazbānītis “Ainažu–Valmieras–Smiltenes” šaursliežu dzelzceļa līnijā ir nozīmīgs transporta vēstures stāstnieks, kas atradis vietu arī Valmieras muzeja krājumā.
Katrs kolekcijas priekšmets stāsta savu stāstu vai sniedz ieskatu mazvilciena jeb mazbānīša līnijas mūžā, kas savukārt atspoguļoti izstādē. Tā stāsta ne tikai par šaursliežu dzelzceļa līnijas tapšanas gaitu un attīstību, bet arī par stacijas ēkām, pieturām un sadzīviskām lietām.
10 baneri, izmērs 150 x 100 cm
ZĪMOGS – LAIKMETA LIECINIEKS
Izstādes nosaukums runā pats par sevi, jo zīmogā atrodamas liecības gan par laiku, kad tas tapis, gan to, kam tas veidots. Agrāk zīmoga un zīmoggredzena simboliskā nozīme bija citādāka, nekā tas ir mūsdienās. Izstādē atspoguļoti Valmieras muzeja krājuma materiāli, vēstot par zīmogu kā vēstures liecību Valmierā un tās tuvumā, sākot no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.
4 planšetes, izmērs ~A1
ZOBENS UN DURKLIS
Izstādē aplūkojami Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā izmantotie tuvcīņas ieroči – zobeni un durkļi. Valmieras muzeja krājumā atrodami un izstādē apskatāmi adatas veida un nažveida durkļi, kā arī vairāki Krievijas impērijas armijas 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma zobeni. Tāpat izstādē atspoguļoti vairāki naži, kuri pēc kara izgatavoti no zobeniem vai durkļiem.
6 planšetes, izmērs ~A1
25.MARTS
1949.gada 25. marts izmainīja dzīvi ne tikai 42 125 no Latvijas izsūtītajiem iedzīvotājiem, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un līdzcilvēkiem. Šaurībā un nehigiēniskos apstākļos – lopu vagonos – izsūtītie mēroja tūkstošiem kilometru, galvenokārt uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabalu Padomju Savienībā. Lielākoties izsūtīja ģimenes, turklāt bērnus un sirmgalvjus. Izsūtīto cilvēku dzīvesstāsti un saglabātās fotogrāfijas ļauj uzzināt par viņu piedzīvoto un pārdzīvoto. Izstāde sniedz nelielu ieskatu Valmieras muzeja krājumā esošajās fotogrāfijās, kurās atklājas cilvēku dzīve izsūtījumā.
4 planšetes, izmērs ~A1
1991.GADA BARIKĀDES
1991.gada janvārī Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Padomju karaspēka uzbrukumi iedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 12., 13. janvārī skaudri apliecināja, ka baltiešu brīvības alkām ir pretinieki. Lai aizstāvētu Latvijas neatkarību, arī Rīgā jau 13. janvārī ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt barikādes. Barikādes kļuva par nozīmīgu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdi, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. 1991. gada janvāra barikādes ir būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa un unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs. Atceroties šos notikumus, nozīmīgi kļūst jautājumi – kas mums bija barikādes un kāda bija to loma toreiz, tagad? Izstādē skatāmi valmierieša, fotogrāfa Mihaila Ignata iemūžinātie vēstures mirkļi, arī viņš toreiz bija Latvijas aizstāvju vidū.
14 baneri, no tiem 9 baneri izmērā 250 x 150 cm, 5 baneri izmērā 250 x 200 cm, un fails ar prezentāciju “Janvāris manās atmiņās”
Pieteikties var pa e-pastu [email protected].