BRUŅINIEKU IELA
Izstādē apkopota informācija par Valmieras vecpilsētas galveno ielu, ap kuru veidojusies pilsēta. Tās senākā laika liecība joprojām ir redzama – pilsdrupas. Vēlāk radās Bruņinieku iela ar vecākajām mājām Valmierā. Katra no tām vēsta interesantu stāstu un ļauj ieskatīties cilvēku dzīvēs.
Izstādē stāstīts gan par pili, gan Valterkalniņu, gan Sv. Sīmaņa baznīcu u.c. vietām un ēkām laika ritumā no 13. līdz pat 21. gadsimtam.
Izstāde pieejama gan latviešu, gan vācu valodās.
16 planšetes, izmērs: 62×90 cm
BURTNIEKU APTIEKAS VITRĪNA
Izstāde vēsta par Valmieras novada farmācijas un aptieku vēsturi, kuru papildina ne tikai kādreiz farmācijā izmantotās stikla pudelītes pret dažādām kaitēm, bet arī viens no Valmieras muzeja krājuma jaunieguvumiem – Burtnieku aptiekas stāvvitrīna. Tiesa, dažus gadsimtus atpakaļ aptiekāru un farmaceitu vārds asociējies ar zināmu misticismu, bijību un pat bailēm. Lai arī Latvijas teritorijā liecības par privātajām un publiskajām aptiekām parādās jau viduslaikos, Valmierā pirmo privāto aptieku atvēra 1756. gadā, savukārt 1925. gadā tika atvērta Burtnieku aptieka Eiķenes jeb Heidehena muižā (vācu: Heidekenshof).
4 planšetes, ~A1 izmērs
CEĻĀ UZ LATVIJAS VALSTI. VALMIERA UN VALMIERAS APRIŅĶIS (1914–1918)
Pasaules kara ģeopolitiskie un militārie rezultāti 20. gs. sākumā radīja svarīgus jauno valstu izveidošanās priekšnoteikums, arī Latvijas teritorijā.
Izstādē atspoguļotas Latvijas valsts proklamēšanas norises Valmierā. Tāpat izstādē iespējams uzzināt gan par notikumiem pirmā pasaules kara laikā, gan par Valmieras kā piefrontes pilsētas lomu, gan arī par sarkanbaltsarkano karogu un tā rašanos. Nozīmīga loma arī cilvēkiem – kā strēlniekiem, tā arī brīvprātīgajiem.
11 planšetes, izmērs: 65×90 cm
DRAULE. VELNIŅI. BLAUMANIS.
Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) „Velniņi” ir viena no populārākajām latviešu literārajām pasakām. Tā stāsta par diviem nerātniem velniņiem, kuri izbēg no elles un nokļūst cilvēku pasaulē. Velniņi cenšas pastrādāt nedarbus, taču viņu ļaunie nodomi nepiepildās. Tieši otrādi, tie nāk visiem par labu. Lasot un klausoties “Velniņus”, ir izaugusi ne viena vien paaudze. Katram, dzirdot pasakas “Velniņi” nosaukumu, rodas savs priekšstats par to, kādi izskatās abi blēņdari.
Izstādē ir iespējams aplūkot 12 īpašas, grāmatā nepublicētas mākslinieka Dāvida Draules (1889–1949) ilustrācijas pasakai “Velniņi” un noklausīties pasaku fragmentus.
7 planšetes (6 ar ilustrāciju kopijām, 1 titulplanšete), fails ar 12 ilustrācijām (paredzēts vizuālai demonstrēšanai datorā, televizorā vai uz projektora), fails ar pasakas fragmentiem (paredzēts pasakas fragmentu atskaņošanai izstādē)
KODS: PĀRGAUJA. VĒSTURE, NOTIKUMI, CILVĒKI.
Savulaik, 20. gadsimta sākumā, līdz pat 1921. gada 31. decembrim, tagadējā Pārgaujas teritorija piederēja Kauguru muižai. To dēvēja par Kauguru Jaunpilsētu, bet teritoriju ap staciju – par Kārlienu.
Izstādē gan teksta, gan bilžu formātā iespējams uzzināt par Pārgaujas ielām, par Gaujas tiltiem, mazā šaursliežu bānīša un lielā, platsliežu dzelzceļa tapšanas gaitu, stacijas ēku u.c. Līdzās ģeogrāfiskām vietām, izstādē arī stāsti par personībām: vēsturnieku Laimoni Liepnieku (saukts par Kārlienas lordu), rakstnieku Andreju Dripi, Šanas biedrību un slaveno Kārlienas puiku Kārli Konrādu, “Valmieras puiku” autoru Pāvilu Rozīti, sabiedrisko darbinieku Hermani Enzeliņu, pirmo Latvijas Ministru prezidentu Kārli Ulmani un vēl citiem.
13 planšetes:10 planšetes – izmērā: 60×80 cm, 3 planšetes 60×90 cm
KUR KAROGS PLĪVO
Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas galvenajiem un atpazīstamākajiem simboliem. Lai arī mūsdienu karoga krāsas aizgūtas jau no 13. gadsimtā lietotā cēsinieku karoga, zīmīgi, ka pirmo nacionālo karogu uzšuva vienā no Vidzemes senākajām pilsētām – Valmierā. Tomēr daudzi būs dzirdējuši arī par leģendu, kā radās sarkanbaltsarkanais karogs.
Izstāde vēsta par sarkanbaltsarkanā karoga stāstu un ar to saistītajiem notikumiem un personībām gan valstiskā mērogā, gan arī Valmierā.
15 planšetes, izmērs: 60×80 cm
LATVISKAIS PASAULES SKATS. PATĪBA. RAKSTS. ZĪMES
Pastāv vairāki skatījumi uz latvju rakstu zīmēm. Izstādes autors Valdis Celms aplūko latvju rakstu zīmes kā simbolus, kas dod zināšanas par pamatprincipiem, uz kuriem balstīta šī pasaule. Lai arī ģeometriskā raksta jeb ornamenta zīmes liecina par amata meistarību un mūsdienās daudzviet pilda rotājošu funkciju, tās ir mītiski tēlaina pasaules redzējuma simboli, kas stāsta par pasauli, par cilvēciskās apziņas un dieva laistās pasaules vienotību, tās ir dzīves ziņas patības zīmes, kas stiprina un sargā.
Izstādē aplūkojamas dažādas latvju rakstu zīmes, to veidošanās princips, simboliskais tulkojums un nozīme.
11 planšetes, izmērs: 57×83 cm
LAUKU MUZIKANTI UN KAPELAS VIDZEMĒ 20. GADSIMTA PIRMAJĀ PUSĒ
19. gs. beigas un 20. gs. pirmā puse Latvijā un Vidzemē bija laiks, kad lielā skaitā izplatījās fabrikās ražoti mūzikas instrumenti, modē nāca fokstroti un šlāgeris. Nav precīzi nosakāms, cik muzikantu bijis Vidzemē, jo gandrīz katrā mājā bija kāds pirkts vai pašdarināts mūzikas instruments, kāds tautas spēlmanis, kurš prata kaut ko spēlēt. Lokāli mijiedarbojoties vecām ziņģēm un tautas melodijām, veidojās īpatnējs tautas muzikantu repertuārs, kas saglabāts un turpina dzīvot arī šodien.
Izstāde veidota kā apraksts par lauku kapelu sastāvu, mūzikas instrumentiem un spēlēšanas tradīcijām.
25 planšetes, izmērs: 80×60 cm
LELLES, LELLĪTES. SPĒLES, SPĒLĪTES
Rotaļas un spēles pavada cilvēku visu mūžu. Bērnībā rotaļa ir nopietna nodarbošanās, vēlāk – izklaide un relaksācija.
Izstāde vēsta par dažādām Latvijā radītām, kā arī ienākušām rotaļlietām un galda spēlēm – to rašanās vēsturi, nozīmi konkrētā laika periodā vai to nozīmi atbilstoši cilvēka statusam sabiedrībā, tehnisko izpildījumu, vietu rotaļlietu industrijā u.c. Tāpat apkopoti un minēti dažādi interesanti fakti, tostarp par M. Muzikantes radošo ieguldījumu, izšujot vairāk nekā 200 tautas tērpu atdarinājumus lellēm.
Izstādē iespējams uzzināt par filmu studiju “Animācijas brigāde”, lellēm māksliniecēm, Bārbiju un Kenu, Lego, Matrjoškām, lellēm leļļu teātrī, Kling-Klang lelli Vaņku Vstaņku, lelli “Baibu”, krokodilu Geņu un Čeburašku, par puzli, papīra lellēm, zemnieku bērnu rotaļlietām, galda spēlēm u.c. rotaļlietām.
30 planšetes, izmērs: 80×60 cm
LEĻĻU NAMIŅŠ
Valmieras muzeja krājumā savu vietu ir atradušas arī lelles un citas rotaļlietas, tāpat arī fotogrāfijas ar bērniem rotaļu laikā. Planšetēs un leļļu mājā, kas ietilpst izstādes komplektācijā, atspoguļota leļļu istaba, kuru veido 20. gadsimta 60.-70. gados veidots iekārtojums. Tajā redzamas gan mēbeles, gan trauki, gan arī atbilstošs sienu krāsojums. Muzeja krājumā leļļu istabas iekārtojums nonāca 2016. gadā kā dāvinājums.
3 planšetes, izmērs: 50×70 cm un divstāvīga leļļu māja ar priekšmetiem, izmērs: 145×175 cm
MŪSU JĀNIS DALIŅŠ
Izstādē apkopota informācija par novadnieku, Latvijas pirmo olimpieti, izcilo soļotāju Jāni Daliņu. Tā vēsta gan par J. Daliņa bērnību un skolas gadiem, viņa sporta gaitu aizsākumiem un panākumiem, Eiropas čempiona titula un olimpiskās medaļas izcīnīšanu, gan par veiksmēm, gan arī neveiksmēm, J. Daliņa stadiona izveidi un darbību, sportista kara gadiem, dzīvi trimdā un atgriešanos.
10 planšetes, izmērs: 9 planšetēm 60×85 cm, 1 titulplanšetei 50×70 cm
PĒTERIS LŪCIS. MANI, MĪĻIE, LABIE DĀRGIE, ZELTA VIENĪGIE!
Izstāde veltīta izcilajam latviešu režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam Pēterim Lūcim. Izstāde vēsta gan par P. Lūča pirmajiem profesionālajiem panākumiem un darba gaitām Zemnieku Drāmas teātrī, Dailes teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, kā arī Jelgavas Drāmas teātrī, gan arī par viņa personību un daiļradi.
Vērts atzīmēt, ka sava mūža vislielāko popularitāti aktieris iemantoja 1940. gada janvārī pēc latviešu skaņu filmas “Zvejnieka dēls” pirmizrādes kinoteātrī “Splendid – Palace” Rīgā, kur filma guva ārkārtējus panākumus. Kā zināms, P. Lūcis no 1957. līdz 1991. gadam bija Valmieras teātra galvenais režisors, un tieši viņš 1989. gada 3. aprīlī ievietoja kapsulu jaunās teātra ēkas pamatos.
6 planšetes, izmērs 60×92 cm
PASTAIGA AR SUNI
2020. gada pavasarī Valmieras muzejs organizēja valmieirešus iesaistošu aktivitāti, kuras ietvaros cilvēki bija aicināti doties fotoekskursijā “Pastaiga ar suni”. Reizi nedēļā tika publicētas dažādas 30-90 gadus senas Valmieras pilsētas ēku un pilsētvides fotogrāfijas. Galvenais uzdevums bija izvēlēties vienu vai vairākas Valmieras fotoainavas un pastaigas laikā ar suni nofotografēties konkrētajā vietā.
Izstāde ir kā ceļojums Valmieras vēsturē 20./21. gadsimta ietvaros, un tajā aplūkojamas aktīvāko valmieriešu pastaigu bildes, kā arī senās Valmieras bildes vienā un tajā pašā vietā, atspoguļojot veco un jauno Valmieru vienlaikus.
15 baneri, izmērs: 155×240 cm
PIE TĒJAS TASES. PATVĀRI UN TĒJMAŠĪNAS
Tējas dzeršanas tradīcijas, tostarp arī gaume un līdz ar to arī trauku un galda priekšmetu vizuālais noformējums, bija atšķirīgas. Tāpat atkarībā no zemes, vai tā bija, piemēram, Anglija, Krievija vai Latvija, arī galda piederumu izkārtojums uz galda un trauku novietojums atšķīrās.
Kopumā muzeja krājumā glabājas un izstādē uz planšetēm atspoguļoti 11 ogļu patvāri, kas izgatavoti 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā Tulas un citās Krievijas fabrikās. Septiņi no tiem iegūti ekspedīcijās Valmieras rajonā (1969-1997). Interesantu eksemplāru savulaik dāvinājis arī vēsturnieks Laimonis Liepnieks (1927-2001), bet trīs – mūsu novadniece, Valmierā dzimusī spāņu deju izpildītāja Marta Alberinga (1909-2005).
5 planšetes, izmērs: 59×84 cm
PLŪDI GAUJĀ
Gaujas krastu stāvums lielākoties pasargā Valmieru no plūdiem. Tiesa, reizumis Gauja iziet no savas ierastās gultnes, ar palu ūdeņiem pārsteidzot pilsētas iedzīvotājus.
Pirms simts gadiem, 1922. gadā, valmierieši piedzīvoja plūdus, par kuriem presē rakstīja, ka “tik augsts ūdens stāvoklis Gaujā nekad nav bijis“. Arī šajā tūkstošgadē valmierieši piedzīvojuši pamatīgus plūdus. Pēc Valmieras hidroloģisko novērojumu stacijas datiem lielākie plūdi pēdējos gados novēroti 2010., 2011. un 2013. gadā. Tomēr ne vienmēr plūdi ir dramatisma pilni. Mākslinieku ainavās applūdusī Gauja un tās pieteka Rātes upīte, palu laikā drīzāk ir rimta un mierīga.
Izstādē iespēja aplūkot applūdušo Gauju un tās pieteku Rātes upīti dažāda gadagājuma fotogrāfijas un gleznās.
4 planšetes, izmērs 59×94 cm
POGA
Sākotnēji poga bija tikai dekoratīvs elements, bet, ieviešot pogu aizdari, tā ieguva praktisku funkciju. Zināms, ka pogas bijušas ne tikai apģērba sastāvdaļa, bet arī dažādu citu priekšmetu rotājums, piemēram, zobenam vai grāmatai.
Izstāde “Poga” vēsta ne tikai par pogu rašanās vēsturi, attīstību, liecībām, modi un to dizainu pasaulē, bet arī par Latvijas teritorijā, tostarp Valmieras apkārtnē, arheoloģiskajos izrakumos atrastajām pogām. Arheoloģiskās izpētes darbi Valmieras apkārtnē notikuši gan Valmieras pils, gan senpilsētas teritorijā, gan Rūjienā, gan arī Zilākalnā un citviet. Atrastas gan stikla, gan bronzas, gan kaula, gan gliemežvāka pogas.
15 planšetes, izmērs: 59×84 cm
RĪGAS IELA – VIENMĒR MAINĪGĀ
Valmieras senākās un garākās ielas – Rīgas ielas nosaukuma izcelsme saistāma gan ar viduslaiku Rīgas vārtiem, gan ar vēlāko Rīgas – Tērbatas pasta ceļu. Ceļš pamazām pārtapa par ielu, kļūstot par Lielo ielu 18. – 19. gadsimtā. Mainoties gadsimtiem un varām, mainījās ielas nosaukumi. Lielā iela, Groβe Straβe yлица Болъшая, Rīgas iela, Rigasche Straβe, yлица Рижская. Padomju varas gados (1945.-1990.) ielai piešķīra revolūcijas vadoņa Vladimira Ļeņina vārdu (Ļeņina iela, yлица Ленина).
Izstādē ir tikai vizuālais materiāls, tā paredzēta kā lielformāta foto izstāde, kas vēsta par Rīgas ielu ritumā no 18. līdz 21. gadsimtam.
20 foto foni, izmērs: 60×100 cm
SAKNES DEBESĪS. SINDIJA MAČTAMA
Izstādes autore Sindija Mačtama centusies izveidot saistošu senās mitoloģiskās latviešu pasaules modeli, kurā radīt atmiņā paliekošus un interesantus tēlus, ļaut skatītājam pašam identificēties ar kādu no šiem tēliem. Tā ir pagātnes un nākotnes sasaiste, jo saknes simbolizē esošo mantojumu, savukārt debesis ir garīgums.
Izstādē attēlotie tēli ir radošs apvienojums, kuru izveidošanā arheoloģiskie izrakumi savijušies ar izdomu, aizpildot trūkstošos caurumus, kādu ir patiešām daudz (Raganas dēls, Iegātnis, Zemnieks, Zāļu sieva, Drellene, Karavīrs, Ragana, Krīvs).
8 baneri, izmērs 150×200 cm un 8 anotācijas ~A1 izmērā
SKAISTUMA PAVĒLNIEKI
Izstāde stāsta par vīriešu frizūru, bārdu un ūsu modi. Jau no senseniem laikiem cilvēki vēlējušies padarīt savu ārieni skaistāku. Vīrieši izskatu mainīja ne tikai ar apģērbu, bet arī ar arī sejas apmatojuma un matu kopšanu. Nenoliedzami izpratne par skaistumu laika gaitā ir mainījusies un mainās vēl joprojām.
5 planšetes, ~A1 izmērs
ŠAURSLIEŽU DZELZCEĻŠ AINAŽI–VALMIERA–SMILTENE
Izstāde vēsta par šaursliežu dzelzceļa vilcienu – mazbānīti, kas maršrutā Ainaži–Valmiera–Smiltene kursēja no 1912. līdz 1971. gadam.
Mazbānītis Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijā ir nozīmīgs transporta vēstures stāstnieks, kas atradis vietu arī Valmieras muzeja krājumā. Katrs kolekcijas priekšmets stāsta savu stāstu vai vismaz sniedz ieskatu mazvilciena jeb mazbānīša līnijas mūžā, kas savukārt atspoguļoti izstādē. Izstādē stāstīts ne tikai par šaursliežu dzelzceļa līnijas tapšanas gaitu un attīstību, bet arī par stacijas ēkām, pieturām un sadzīviskām lietām.
10 baneri, izmērs: 100×150 cm
VALMIERIETIS BŪVĒ BURKĀNCIEMU
Katram valmierietim zināms, kur atrodas Burkānciems. Vienam tas ir prestižs privātmāju rajons, citam — kārtīgs latviešu ciems, kurā vienmēr jūtama rosība.
Līdzīgi kā katra cilvēka dzīves stāsts, arī savas mājas vēsture ir vērtība. Izstādē atspoguļoti cilvēku stāsti par Burkānciema tapšanu no Ulmaņlaikiem līdz pat mūsdienām, kas vienlaikus ir arī pašu ģimeņu veidošanās stāsti, jo mājas celtniecība un arī tās iegāde ir liels notikums visiem iesaistītajiem.
16 planšetes, izmērs: 70×100 cm
ZĪMOGS – LAIKMETA LIECINIEKS
Izstādes nosaukums runā pats par sevi, jo zīmogā atrodamas liecības gan par laiku, kad tas tapis, gan to, kam tas veidots. Kā zināms, agrāk zīmoga un zīmoggredzena simboliskā nozīme bija citādāka nekā tas ir mūsdienās. Izstādē atspoguļoti Valmieras muzeja krājuma materiāli, vēstot par zīmogu kā vēstures liecību Valmierā un tās tuvumā sākot no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.
4 planšetes, ~A1 izmērs
ZOBENS UN DURKLIS
Izstādē aplūkojami Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā izmantotie tuvcīņas ieroči – zobeni un durkļi. Valmieras muzeja krājumā atrodami un izstādē apskatāmi adatas veida un nažveida durkļi, kā arī vairāki Krievijas impērijas armijas 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma zobeni. Tāpat izstādē atspoguļoti vairāki naži, kuri pēc kara izgatavoti no zobeniem vai durkļiem.
6 planšetes, ~A1 izmērs
Pieteikties var:
pa telefonu 64210874
pa e-pastu agnese.geduseva@valmierasnovads.lv