Valmieras muzeja Izstāžu nama foajē logos no 16. marta skatāma ekspresizstāde “Lidojam Kosmosā”.
Senā pagātnē cilvēki domāja, ka Zeme ir Visuma centrs un visi debess ķermeņi griežas ap to. Kosmosa izpētes pirmsākumi attiecināmi jau uz Seno Babiloniju un Ēģipti, kad cilvēkus tik ļoti valdzināja zvaigžņotā debess. Šodien daudzas pasaules valstis strādā Kosmosa izpētes un apgūšanas jomā. Arī Latvijas zinātnieki pielikuši savas prasmīgās rokas gan pie kosmosa raķešu un mākslīgo zemes pavadoņu radīšanas, gan snieguši būtisku ieguldījumu asteroīdu izpētē. Tomēr vēsturiski 1961. gada 12.aprīlis paliks kā pirmā reize cilvēces vēsturē, kad pirmo reizi cilvēks pacēlās kosmosā. Toreizējā PSRS Baikonuras kosmodroma pirmais kosmonauts – Jurijs Gagarins kosmosa kuģī aplidoja ap Zemi, lidojums ilga 1 stundu un 48 minūtes. Tā bija sensācija, par kuru runāja visas pasaules valstis. Kosmosa tēma ienāca katrā mājā.
1962. gada 12. aprīlī pirmā kosmiskā lidojuma diena PSRS oficiāli tika pasludināta par svētkiem – Kosmonautikas dienu. 2011. gadā Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 12. aprīli atzina par Starptautisko Cilvēces Kosmosā lidojuma dienu.
Valmieras muzeja krājumā glabājas dažādas liecības, saistītas ar kosmosa tēmu. Izstādē apskatāmi 20. gs. 60. un 70. gadu sadzīves priekšmeti, kas demonstrē tā laika sadzīvi un ieguvuši nosaukumus pateicoties kosmosa apguves popularitātei. Izstāde apskatāma līdz 10. aprīlim.
