LATIO NAMS
Ēka Rīgas un Dārza ielu stūrī, kurā atrodas nekustamo īpašumu konsultantu birojs, celta 20. gadsimta sākumā no Kokmuižas cepļa ķieģeļiem. 1899. gadā Veides draudzes mācītājmuiža atraitnei Emmai Niedrei piešķīra mūža rentes tiesības zemei, uz kuras uzcēla divas dzīvojamās ēkas.
Vienā no namiem 1928. gadā jauktu preču tirgotavu atvēra Hermanis Piuss. Tajā pārdeva miltus, siļķes un dažādas koloniālpreces. 1930. gadā Valmieras pilsētas valde atļāva “ierīkot benzīna tanku Piusa un Niedras mājas sētā – Rīgas un Dārza ielas stūrī“. Sākotnēji nama iekšpagalmā, bet vēlāk uz Rīgas ielas varēja iegādāties ne vien SCHELL benzīnu, bet arī “dažādas auto, mašīnu un citas eļļas, petroleju”. Tur pieņēma arī pasūtījumus auto riepu un citu piederumu iegādei.
Pēc Otrā pasaules kara namā atradās Valmieras rajona sociālās nodrošināšanas nodaļa. Savukārt mūsdienās tajā atrodas “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” un valmierieši to iesaukuši par Latio namu.
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Šī ir ēka, kuras arhitektoniskās detaļas ir vērts apskatīt klātienē. Skatot vēsturiskās liecības, žēl, ka nav saglabājušies oriģinālie slēģi pie logiem. Tomēr ēkas lielākā vērtība – Kokmuižas cepļa sarkanais ķieģelis – ir saglabājies un pierāda šī materiāla spēju kalpot un arhitektoniski labi izskatīties arī pēc daudziem gadiem.
Ķieģeļu mūrējums ir apskates vērts – tas mūrēts, izmantojot anglisko divrindu mūrējuma tipu. Tajā viena rinda veidota no pilna izmēra ķieģeļiem, bet nākamā rinda – no pusķieģeļa. Uzmanību vērts pievērst arī ēkas stūra salaidumiem, savienojumiem ar zemi un jumtu, kā arī dekoratīvajam logu aiļu mūrējumam, kas mazliet atšķiras starp pirmo un otro stāvu.
Ēka kopumā ļoti veiksmīgi iekļaujas Rīgas ielas urbānajā kontekstā, respektējot gan mērogu, gan videi atbilstošu materialitāti, gan kopējo panorāmu.
Foto: Hermanis Piuss 1929. gada ziemā pie savas tirgotavas ieejas.
