Makrofotogrāfijas attēlo mazu, Latvijā, jūras krastā salasītu olīšu “iekšējo pasauli” krāsu, rakstu un reljefu saspēles tuvplānā, atklājot tajos neizmērojamus plašumus un daļu no netveramā, pat Dievišķā. Reti kurš zina, ka arī Latvijā ir iespējams atrast dažādu nokrāsu kvarcus, granātus, epidotus, ahātus, retāk kalcedonus, olivīnus vai nelielus turmalīna ieslēgumus laukakmeņos.
Filozofiskais aspekts – tas, ko varam ieraudzīt šajos akmentiņos, ir pārsteidzoši līdzīgs attēliem, kuri iegūti, veroties teleskopā… Tas liek aizdomāties par Visuma uzbūvi un nebeidzamu matricu vai fraktāļu eksistenci tajā. No haosa dzimst zvaigznes un galaktikas. Sava veida haoss ir arī mazajos olīšos. „Akmens galaktika” ir aizraujošs ceļojums gan akmens kristāliskajā dvēselē, gan ikvienam savā iekšējā pasaulē. Mēs uztveram to, ko labi pazīstam, tādēļ fotogrāfijās varam ieraudzīt sejas un cilvēkus, dzīvniekus, dabas ainavas, dīvainas kartes vai arī ko citu – iztēle izvēlas ieraudzīt sev tuvo un saprotamo, tikai savai zemapziņai raksturīgo…
