Darbība VAKARĒT ; sena latviešu tautas paraža – pavadīt vakaru kopā, pulkā, strādājot rokdarbus, tērzējot, dziedot. (Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca)
Muzeja krājumā ir daudz darbarīku, kādus cilvēki agrāk un arī tagad izmanto darbu darīšanai tumšajos rudens un ziemas vakaros. Vakarējot pie mākslīgā apgaismojuma, varēja īsajai rudens vai ziemas dienai pievienot vēl dažas darbīgas stundas. Lielajā saimes istabā kopā sanāca ne vien mājas iedzīvotāji, bet arī kaimiņi. Vakari pagāja ne vien kopā darot darbus, bet arī sarunājoties, jokojot, dziedot, stāstot pasakas un teikas, arī mazākajiem mācoties burtus un lielākajiem – lasot avīzes, kalendāru vai pat grāmatu. Šajās vakara stundās varēja pagatavot daudz ikdienas dzīvei un darbam vajadzīgu lietu. Gada gaišajā laikā – pavasarī, vasarā un rudens sākumā bija tik daudz darbu uz lauka, tīrumā, dārzā, pļavā, ganībās, kūtī un klētī, ka priekšmetu gatavošanai tad vienkārši nebija vaļas. Ja kaut kas saplīsa, tad ātri pielaboja vai paņēma rezervē esošo. Gada tumšajā laikā notika gatavošanās nākamajai sezonai. Kārtīgi salaboja tos priekšmetus, kas bija saplīsuši, darināja sagataves un rezerves detaļas un, protams, gatavoja jaunas lietas.
