Valmieras muzeja Garšaugu dārzā, Pilskalna ielā 2, Valmierā no 19. augusta plkst. 13.00 – 21. augustam trīs dienas būs skatāma gladiolu un hostu izstāde. Savas kolekcijas rāda Modris Paegle no Rūjienas un Guna Rukšāne, Līga Popova no Pārgaujas novada.
Gladiolas
Katram gadalaikam ir savi īpašie simboli un lietas, kas ar tiem saistās visvairāk. Vasaras un rudens mija noteikti atmiņā atsauc garos, staltos ziedu starus, kuri rotājas visdažādākajās krāsās. Vien retais zina, ka šis zieds patiesībā nāk no gluži citas klimatiskās joslas, kur valda karstā vasaras saule.
Gladiolu (Gladiolus) raksturā ir arī sava daļa skarbuma – Romas impērijas laikā šis ziedaugs bija oficiālais gladiatoru simbols, jo lapu forma atgādina zobenu. Tā veiksmīgi spējusi pielāgoties Latvijas apstākļiem, kur saule lutina vien aptuveni pusgadu. Savā dzimtajā pusē tās aug gar teju visu Vidusjūras piekrasti, sākot no Āfrikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. Gladiola ir daudzgadīga un ļoti viegli audzējama sīpolpuķe. Sarežģīts ir tās vēsturiskais dzīvesstāsts. Pašos pirmsākumos Dienvidāfrikā bijušas vien septiņas gladiolu sugas, no kurām cēlušās mūsdienās jau ap 10 000 selekcionētas variācijas. Pavisam kopā ir 260 gladiolu sugas, no kurām 250 nākušas no Sahāras reģiona Āfrikā, bet tikai 10 sugām izcelsme rodama Eirāzijā. Āfrika un Vidusjūras piekraste ir gladiolu dabīgā vide un tām ideālais klimats, tāpēc tās nav izturīgas aukstākos laikapstākļos un noteikti nepārcietīs saltas ziemas.
Eiropas dārzos gladiola pirmo reizi parādījusies 17. gadsimtā. Gadsimtu vēlāk šie Āfrikas ziedaugi tika ievesti jau lielos daudzumos. Pamazām selekcionāri izveidoja nedaudz izturīgākas gladiolu variācijas, kas ir tolerantas pret vēsākām temperatūrām.
Interesanti fakti
- burtiski tulkojot auga nosaukumu no latīņu valodas, tas nozīmē “mazs zobens”;
- arī grieķu valodā gladiolas, dēvētas par “xiphium”, apzīmē zobenu;
- zobenveidīgās formas un maigo ziedu dēļ tās mēdz dēvēt arī par zobenlilijām;
- lai gan vairākās Eiropas valstīs gladiola tika izmantota arī tautas medicīnā, tomēr auga daļas var izraisīt ādas jutīgumu vai citas alerģiskas reakcijas;
- gladiolas ir 40 gadu kāzu jubilejas simbols;
- lielie un dažu sugu gadījumā arī smaržīgie ziedi pievilina bites, mušas, tauriņus, lapsenes un arī dažādus putnus.
Hostas
Lielākajai daļai cilvēku priekšstats par hostām aprobežojas ar kapiem vai neinteresantu zaļu lapu ceru. Bet atliek vien aizbraukt uz puķkopes Gunas Rukšānes dārzu, lai dzirdētu: „Nudien nezināju, ka tās var būt tik skaistas un daudzveidīgas!”
Hostas tiešām ir unikāls augs ar to, ka savu krāšņumu atrādīs vien tad, ja būs pietiekami izjutušas ēnu. Turklāt ar katru gadu hostas tikai pieņemsies savā dailē, jo tās ir ilgmūžīgas puķes ar tieksmi katru gadu kļūt par arvien skaistākām dārza rotām, un tās labi augs vienā vietā pat bez pārstādīšanas.
Hostām Gunas Rukšānes dārzā ierādīta goda vieta un šeit, viena par otru skaistāka no pavasara līdz pat rudenim dižojas 200 hostu šķirnes. Sākot ar lietussarga izmēra lapām, līdz pasaulē mazākajai hostiņai, kuru knapi var pamanīt rūpīgi iekoptajā apstādījumā. Nav daudz augu ar tādu dažādību, krāsu variācijām – no baltas līdz tumši zilganai un tādu konfigurāciju – no spīdīgām līdz matētām, no gludām līdz rievainām vai krokotām lapām. Tās ir lapas, kas iznes visas zaļās krāsas variāciju gradācijas un nenovērtēti ir arī ziedi. To ziedlapas ir kā stariņi ar ārā izšautu mēlīti, ārkārtīgi jauki smaržo un lieliski izskatās puķu pušķī, lai gan floristi pamatā izmanto tikai lapas.
Avots:
https://www.tvnet.lv/6722449/nenoverteta-bet-skaista-hosta-praktiski-padomi-to-stadisanai
