No 2024. gada 20. novembra līdz 2025. gada 22. janvārim Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā skatāma gleznotājam Aleksandram Petrovam veltīta ekspresizstāde “Aleksandrs Petrovs – 150”.
Aleksandrs Petrovs (1874-1956) ir krievu izcelsmes Latvijas ainavu un marīnu gleznotājs, mākslas pedagogs, klasiskās reālistiskās mākslas pārstāvis.
Mākslinieks dzimis Krievijā, Voroņežas guberņā. Interese par glezniecību radās pēc krievu peredvižņiku izstādes apmeklējuma. Pēc Voroņežas pilsētas reālskolas beigšanas Aleksandrs devās uz Pēterburgu, kur mācījās akadēmiķa Ļeva Dmitrijeva-Kavkazska gleznošanas un zīmēšanas privātstudijā. Pēc studijām, atgriezies Voroņežā, iepazinās un sadraudzējās ar latviešu mākslinieku, valmierieti Teodoru Emīlu Ūderu (1868-1915), kurš pēcāk mākslinieku aicināja pārcelties uz Latviju. 1907. gada 13. janvāra vēstulē Aleksandram Petrovam Teodors Ūders rakstīja: “Esmu domātājs un zīmētājs. Tu esi dzejnieks un gleznotājs, bet vispār es no tevis pamācīšos, kā gleznot ar krāsām.” 1907. gadā Aleksandrs Petrovs ieradās Valmierā, un, paliekot te, Latvija kļuva par otro dzimteni. Vasaras mēnešus mākslinieki pavadīja Vidzemes jūrmalā, apceļojot jūras piekrasti, iepazīstoties ar zvejnieku dzīvi un darbu. Lielu daļu savas daiļrades veltījis jūras ainavai, darbiem ar akmeņainās Vidzemes jūrmalas skatiem, meistarīgi attēlojot ūdeņus. Aleksandrs Petrovs bija arī mazpilsētas ainavu poēzijas atklājējs, daudz gleznojot Valmieras ielas un pagalmus, dabas ainavas, Gaujas apkārtni. Gleznojis arī klusās dabas un portretus.
Aleksandra Petrova bagātīgs daiļrades mantojums glabājas Valmieras muzejā, no kura daļa, atzīmējot mākslinieka 150. jubileju, skatāma ekspresizstādē. Tāpat izstādē iespējams lasīt Aleksandra Petrova rakstītās vēstules ģimenei, kā arī atmiņu stāstījumus par mākslinieku.
