/Papildinājums Valmieras muzeja ekspresizstādei “Valmieras muzeja krājums Otrajā pasaules karā”, kas veltīta priekšmetiem, kuri saglabājušies no 1944. gada 23. septembrī nodegušā muzeja, kā arī krājumam, kura daļa tie reiz bija. Izstāde norisinās no 2024. gada 17. septembra līdz 16. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā./
Podiņu krāsnis Livonijas pilīs sāka būvēt 16. gadsimta sākumā. Savukārt nojauktas krāsns daļas bieži izbēra būvgružos. Tāpēc priekšmeta nonākšana aizbērumā ļauj datēt krāsns nojaukšanas brīdi. Piemēram, Valmieras pils aizsarggrāvis tika aizbērts 16. gadsimtā.
Tolaik tehnoloģiskā attīstība ļāva izgatavot plakanus krāsns podiņus ar ciļņa tehnikā veidotiem, detalizētiem attēliem. Tādēļ jaunais sildelements pildīja ne tikai praktisku, bet arī dekoratīvu un komunikatīvu funkciju. 16. gadsimta krāsns keramikai Livonijā parasti ir raksturīgi t.s. Bībeles motīvi, portreti, ziedu vītnes. Savukārt katoļu baznīcas reformācijas laikā uz šīm krāsnīm varēja parādīties attēli, kas simboliski atbalstīja reformācijas laikā sabiedrībā rezonējošās idejas. Piemēram, reformācijas piekritēju teoloģiskajos (un arī politiskajos) uzskatos svarīgas bija gan tradicionālās Bībeles ainas, gan reformatoru portreti. Tam klāt nāca arī uzraksti un tādi kā saukļi. Tādējādi, būvējot krāsni ar šādiem uzraktiem vai motīviem savā pilī, tās īpašnieks parādīja gan vietējiem, gan, iespējams, ārzemju viesiem savas politiskās un reliģiskās simpātijas. Šo tendenci varam vērot arī citviet Livonijā, jo šādi podiņi ir atrasti gan Cēsīs, gan Turaidas pilī. Cēsu pilī, iespējams, ir bijušas divas tā sauktās “reformācijas krāsnis”. Tās saista ar vācu ordeņa mestru Hermani fon Brigeneju (~1475–1549; mestrs no 1535. gada).
Katoļu baznīcas reformators, teologs Mārtiņš Luters savos darbos čūsku interpretē kā pestīšanas simbolu un saista ar vairākām reformācijas teoloģijai nozīmīgām tēmām. Tādēļ bronzas čūska ir viens no motīviem, kas bieži parādās reformācijas mākslā un arhitektūrā, tai skaitā podiņu krāsnīs.
Šo glazēto krāsns podiņa fragmentu 1937. gadā atrada arheoloģes Elvīras Šnores (1905-1996) vadībā Latvijas Pieminekļu valdes veiktajos izrakumos Valmieras pilī. Pēc izrakumiem priekšmeti nonāca Latvijas Vēstures muzeja (tagad – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) glabāšanā. Ņemot vērā, ka uz krāsns podiņa ir atainota Bībeles aina – bronzas (vai vara) čūskas pielūgšana, kas kā simbols parādās Ceturtajā Mozus grāmatā, Ķēniņu grāmatā un Jāņa evaņģēlijā, šis motīvs var tikt interpretēts kā reformācijas idejām piederīgs.
Izrakumu materiālos redzams, ka sākotnēji bija atrasti divi viena podiņa fragmenti (skatīt zemāk attēlā Nr. 4). Viens, iespējams, Otrā pasaules kara laikā ir pazudis. Turpat blakus atrasts arī podiņa fragments ar Vācu ordeņa Livonijā mestra Frīdriha fon Gālena (~1480-1557; mestrs no 1551. gada) ģerboni (skatīt zemāk attēlā Nr. 5). Fon Gālens arī atbalstīja baznīcas reformāciju un varu ieguva divus gadus pēc Briganeja nāves.
Atrasto priekšmetu fotogrāfijas no E. Šnores publikācijas žurnālā “Senatne un Māksla”, Nr. 3, 1938, 93. lpp.
Anna Norvele
/Valmieras muzeja vēsturniece/
