M-13 reaktīvās artilērijas lādiņš šķērsgriezumā. Reaktīvā lādiņa M-13 dzinējs atrodas tā aizmugurē, sastāv no vairākām, ar degvielu pildītām kamerām, un tā uzdevums ir nest sprāgstošo kaujas galviņu.
/Papildinājums Valmieras muzeja ekspresizstādei “Valmieras muzeja krājums Otrajā pasaules karā”, kas veltīta priekšmetiem, kuri saglabājušies no 1944. gada 23. septembrī nodegušā muzeja, kā arī krājumam, kura daļa tie reiz bija. Izstāde norisinās no 2024. gada 17. septembra līdz 16. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā./
Ar Sarkanās armijas ienākšanu Vidzemē un padomju atkārtotās okupācijas pirmajām dienām presē izplatīja viedokli par “fašistu līdzskrējēju” nelietīgajām darbībām Valmierā. Tā pamatā bija apgalvojums, ka pirms aizbēgšanas no pilsētas vācu varas iestāžu darbinieki un viņu atbalstītāji pilsētu ļaunprātīgi un turklāt sistēmiski dedzinājuši.
Turpretī par militārajiem mērķiem vai Sarkanās armijas kara vešanas metodēm tolaik runāt nedrīkstēja. Tāpēc valmieriešu pieredzētā pilsētas apšaude palika vien izdzīvojušo atmiņās līdz pat Trešās atmodas un atklātības laikam 20. gs. 80. gados. Tikai 2021. gadā, kad arheoloģiskās uzraudzības laikā kādā izdegušās Valmieras centra ēkas pagraba aizbērumā (Ziloņu ielā Nr. 9 ) atrada lādiņa fragmentu, Valmieras muzejam izdevās iegūt šo pilsētas apšaudes pierādījumu.
Alberts Rokpelnis
/Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītājs/
