No sarkanās pagrīdes līdz Tautas frontei – stāsts viena mūža garumā
Sestdien, 4. novembrī, plkst. 15.00 Valmieras muzeja ekspozīcijas ēkā “de Woldemer” (Bruņinieku iela 1, Valmiera) notiks grāmatas “Čekas šofera atmiņas” atvēršanas svētki.
Grāmata “Čekas šofera atmiņas” ir jaunākais Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izdevums, kurā apkopotas Valmieras pagastā dzimušā Kārļa Ceipes (1910–1993) – komjaunieša, čekas šofera, padomju kaujinieka, galvenā cenzora un mūža nogalē Atmodas kustības atbalstītāja – atmiņas.
Par izdevumu
Pētnieku rīcībā ir maz padomju režīma vidējā un augstākā līmeņa darbinieku atmiņu. Vēl retāka ir iespēja uzzināt konkrētās rīcības motīvus, pārdzīvojumus un vēlāko refleksiju par notikušo. Tādējādi šīs atmiņas sniedz retu iespēju ielūkoties 20. gadsimta traģiskajās norisēs Latvijā no cita, lielākajai daļai lasītāju neierasta, skatījuma. Cita starpā Kārļa Ceipes dienasgrāmata sniedz ieskatu kalpa ģimenes gaitās un notikumos Valmieras pusē Pirmā pasaules kara laikā (Kārļa tēvs Pēters Ceipe, aizejot no dzimtas mājām, uzsāka gājēja gaitas, sākumā kā puisis, tad graudnieks, rentnieks, bet no 1914. gada kā kalps un vēlāk – vaļenieks).
Grāmatas zinātniskais redaktors, vēsturnieks Jānis Šiliņš: “Kārļa Ceipes atmiņas ir unikāls vēstures avots. Tajā atklājas informācija par vairākiem Latvijai un latviešu tautai nozīmīgiem 20. gadsimta vēstures notikumiem, kuru aculiecinieks un tiešs dalībnieks ir bijis šo atmiņu autors. Tāpat mēs varam izsekot radikālām izmaiņām personas uzskatos gadu desmitu griezumā un pat iejusties sen pagājuša laikmeta ikdienas noskaņā.”
“Vectētiņš bija komunists–ideālists, un te arī slēpjas viņa dzīvesstāsta unikalitāte, jo šādi personīgi atmiņu stāsti par pagrīdi, Otro pasaules karu un pēckara reālijām no “sarkanās” puses ir lasāmi gaužām reti,” izdevuma komentārā raksta Kārļa Ceipes mazdēls Dr. hist. Gundars Ceipe.
Atmodas laika politiķis Andrejs Panteļejevs: “Mēs šajā darbā it kā paskatāmies uz pirmskara Latvijas dzīvi no citas puses – no skatu punkta, no kura neesam raduši uz to skatīties – no dusmīgas opozīcijas un neapmierinātības puses. Un tāpēc esam spiesti paviesoties Centrālcietumā, saskarties ar valsts slepenpolicijas nemaz ne tik tīrajām spēlēm un varas intrigām.”
Pats šīs grāmatas galvenais varonis K. Ceipe dzīves nogalē, 1992. gadā, rakstīja: “Neticu krievu demokrātijai! [..] Nespēju ticēt nekādai Krievijas demokratizācijai, bet uzskatu to kā tuvāko un bīstamāko ienaidnieku, pret kuru agresīviem tīkojumiem un provokācijām mums jābūt vienmēr modriem. Nedrīkstam pieļaut mūsu tautas naidīgu šķelšanos, ko naidnieks izmantos savu tumšo nodomu labā.”
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
