Valmieras muzeja Izstāžu namā 6. oktobrī plkst. 17.00 tiks atklāta Ievas Lapiņas Strazdītes gleznu izstāde “STARPTELPA”.
Ieva ir mūsējā. Valmieriete, kauguriete. Savulaik beigusi Valmieras mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi glezniecības nodaļas figurālās glezniecības meistardarbnīca – prof. Kristaps Zariņš, prof. Juris Jurjāns, asoc. prof. Normunds Brasliņš; ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Strādā par pasniedzēju Valmieras Mākslas vidusskolā. Ar visu savu būtību ir gleznotāja. Jau ceturto gadu mūžizglītības programmas ietvaros vada glezniecības kursus pieaugušajiem Valmieras muzejā.
Ieva ir skarbi prasīga attieksmē pret mākslu. Šis prasīgums skar visu – gan to, kā gleznots, gan, kas gleznots, gan, kāpēc gleznots. Māksla, ja to saucam par mākslu, Ievasprāt, nepieļauj diletantismu izpildījumā un saturā.
Par savas personālizstādes tēmu un pamatdomu Ieva saka: “Starptelpa ir vieta manā prātā, kur es nokļūstu gleznojot. Gleznošana man ir kā meditācija, tajā pat laikā tā ir arī domāšana. Es atmetu laicīgās dzīves domas un pievēršos apslēptajam, tumšajam, miglā tītajam apziņas sākumam. Es neesmu izklaidētāja un mana māksla nav izklaides objekts. Mana iekšējā pasaule ir nopietna, dziļa un klusa. Mūsdienu pasaule ir pārsātināta ar ārišķībām un materiālajām vērtībām. Tā ir kliedzoši koša un sekla. Līdz ar to savos tēlos es tiecos pēc vienkāršotības un lakonisma, taču ne abstrakcijas. Es meklēju saikni ar mītiskās telpas substanci. Tēli, ko radu dzimst šīs saiknes mijiedarbībā ar manas būtības pozīciju un attiecībām, ko ietekmējušas laikmeta vibrācijas. Nevēlos iztirzāt savus darbus paskaidrojot skatītājam “kas tur attēlots?” un “ko es ar to esmu domājusi?”. Es savu darbu esmu paveikusi, tālāk jāstrādā publikai – jāvēro, jāsajūt, jādomā. Katrs sajutīs ko citu un raisīsies atšķirīgas domas, atkarībā no katra dvēseles pārdzīvotā un pieredzētā šajā vai iepriekšējās dzīvēs. Es esmu tikai medijs. Mans ES ir tikai viesis STARPTELPĀ.”
