4. maijā mākslinieks Pēteris Postažs saņēma titulu “Goda valmierietis”. Pēteris Postažs: “Ļoti cienu Valmieras muzeja darbiniekus, man viņi šajos gados kļuvuši ļoti tuvi, domāju, ka es viņiem arī. Tāpēc man prieks, ka muzeja krājumu varu papildināt ar saviem darbiem. Tiem ir jāiet tautās. Es savu sajūtu esmu izstāstījis, lai stāsts dzīvo tālāk! Arī Valmiera man ļoti patīk, skaista vieta un labi cilvēki, tāpēc ir prieks par šādu augstu novērtējumu. Pateicos Dievam, ka man ir gleznošana. Padzeru kafiju, ieeju darbnīcā un sagaidu dienasgaismu, lai varu ķerties pie darba.” Ar mākslinieku pirms apbalvošanas sarunājas māksliniece – noformētāja Anda Ledaine.
Muzeja krājums veidots hronoloģiski aptverot periodu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, vācot materiālus visā bijušā Valmieras rajona teritorijā. Kā priekšmets kļūst par krājuma sastāvdaļu, stāsta krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.
Valmieras muzeja krājuma priekšmeti tiek glabāti pa krājuma materiālu veidiem vairākos muzeja kompleksa namos – guļbaļķu klētī atrodas etnogrāfijas, sadzīves priekšmeti un darbarīki. Stāsta galvenā krājuma glabātāja Maira Miķelsone.
Krājuma glabātāja Indra Bērziņa gatavo nestandarta bezskābes papīra iesaiņojumu krājuma fotogrāfijas uzglabāšanai.
Valmieras muzeja krājumā glabājas ap 2 tūkstoši mākslas priekšmetu, no tiem pāri par tūkstoti gleznas, grafikas, zīmējumi. Daudzu gadu garumā muzeja krājumu papildinājuši arī mākslinieku darbi ar pilsētvides atainojumu. Ieskatu veidoja māksliniece -noformētāja Anda Ledaine un izstāžu organizatore Arta Rozīte.
Valmieras muzeja krājumā glabājas telpu rotājošās tekstilijas un pilsētas lielākā uzņēmuma ražotās produkcijas paraugi. Stāsta galvenā krājuma glabātāja Maira Miķelsone.
Deķi, palagi, cimdi, zeķes, dažādu laiku apģērbi un aksesuāri – arī tā ir svarīga muzeja krājuma sastāvdaļa. Stāsta galvenā krājuma glabātāja Maira Miķelsone.
Krājuma materiāla – fotogrāfijas “ārstēšanu” veic muzeja speciāliste Maiga Fadejeva.
No 15. līdz 18. maijam Valmieras muzejs aicina piedalīties orientēšanās un izziņas spēlē. Dažādās vietās Pārgaujā ir izvietoti jautājumi QR kodu formātā, solot gan labu izkustēšanos, gan jaunu stāstu par Pārgauju un Kārlienu uzzināšanu. Jautājumu atrašanās vietas pieejamas kartē, kas apskatāma Valmieras muzeja mājaslapā valmierasmuzejs.lv. Dalībnieki aicināti izvēlēties sev piemērotāko laiku spēles veikšanai, arī jautājumu atbildēšanas secība ir pašu ziņā. Orientēšanās spēle ar ērtu piekļuvi QR kodiem patiks gan velo mīļiem, gan garo pastaigu cienītājiem. Spēles maršrutu var veikt arī vairāku dienu garumā, sadalot posmos. Dalībniekiem ir nepieciešama viedierīce ar ieinstalētu lietotni Qreteerings (pieejama bez maksas App store un Google play). Ar noteikumiem un norisi iepazīstina izstāžu organizatore Arta Rozīte.
Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma stāsta par vēsturisko tērpu kolekciju muzejā un tērpu pasaules noslēpumiem.
Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa iepazīstina par iespējām saņemt informāciju muzeja zinātniskajā lasītavā.
Par senu dokumentu meklēšanas un šifrēšanas darba procesu stāsta vēsturniece Liene Rokpelne.
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas profesionālās ievirzes izglītības programmas 3. klases un interešu izglītības pulciņa “Animācija” audzēkņu darbi (7-12 gadi), skolotāja Lāsma Lopatko. Pie animācijas izveides piedalījās skolotājas Dace Brizauska, Sabīne Pitura, Madara Marta Grantiņa. Veltījums Latvijas muzejniekiem.
Atraktīvi par Valmieras pili, tās garo un sarežģīto pētniecību stāsta vēsturnieks Alberts Rokpelnis.
Muzeja tematiskajos pasākumos, radošajās darbnīcās un izglītojošajās programmās iespējams izzināt saistošus vēstures stāstus. Muzejpedagoģiskās programmas sagatavošanas process ir garš, sarežģīts, bet interesants. Muzejpedagoģe Evita Buša gatavojot jauno programmu “Veļas diena”, izmēģina senās veļas mazgāšanas, skalošanas, žāvēšanas un gludināšanas metodes. Zanes Sniķeres kokles mūzikas improvizācija.
Restaurācijas procesā esošajā “Vecās aptiekas” ēkā, vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš dalās pārdomās par jaunās pilsētas vēstures ekspozīcijas veidošanas procesu.
Krājuma glabātāja Indra Bērziņa stāsta un rāda kā tiek uzlaboti muzeja krājuma dokumentu, iespieddarbu un fotogrāfiju glabāšanas apstākļi, nomainot iesaiņojumus – bezskābes papīra aploksnes.
Krājuma materiāla – iespieddarba “ārstēšanu” veic muzeja speciāliste Maiga Fadejeva.
Muzejā glabājas kultūrvēstures materiāli: fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi, mākslas un lietišķās mākslas priekšmeti, senlietas, etnogrāfiskie priekšmeti, darba rīki, tekstilijas. Par uzdevumiem krājuma saglabāšanas nodrošināšanā stāsta krājuma glabātāja Vita Ziemane. Zanes Sniķeres kokles mūzikas improvizācija.
Par krājuma materiālu eksponēšanu, deponēšanu izstādēm, pētnieciskās informācijas un fotogrāfisko materiālu izmantošanu dažādu grāmatu, publikāciju, video sižetu un filmu sagatavošanai stāsta krājuma glabātāja Vita Ziemane. Zanes Sniķeres kokles mūzikas improvizācija.
Izstādes “Peoniju burvība” gatavošanās procesā mākslinieces darbnīcā viesojas izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Guna Medne un izstāžu organizatore, visu video veidotāja Arta Rozīte.