Valmieras grāmatizdevējs un grāmattirgotājs Jānis Dūnis (1891 – 1943) uz savu jaunuzcelto namu, kura pirmajā stāvā bija ierīkots plašs grāmatveikals, pārcēlās vien 1940. gada pavasarī. Iespaidīgā vairākstāvu celtne pilsētas centrā bija viena no pēdējām ēkām, ko Valmierā uzcēla pirms 2. pasaules kara. Jau tā paša gada vasarā padomju vara nacionalizēja grāmatu un rakstāmlietu tirgotavu. 1941. gada 14. jūnijā Dūņu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju kā pretpadomju elementus.
1944. gada septembrī ēka līdz ar pārējo pilsētas centra apbūvi, nodega. Palika tikai ārējās sienas un dažas no nesošajām konstrukcijām. Neskatoties uz postījumu apmēru, Dūņa namu pēc 2. pasaules kara atjaunoja. Padomju varas gados ēkas pirmajā stāvā izvietojās komjaunatnes Valmieras rajona komiteja un Valmieras pilsētas darbaļaužu, vēlāk Tautas deputātu padome. Otrajā un trešajā stāvā – dzīvokļi. Savulaik vienā no dzīvokļiem dzīvojis arī L. Paegles Valmieras Drāmas teātra galvenais režisors Pēteris Lūcis (1907 -1991).
Mantiniekiem atgūstot īpašumu, tradīcijas tika turpinātas, atvēlot telpas veikaliem un ofisiem. Pirmajā stāvā vairākus no logiem pārveidoja par durvīm – ar ieeju tieši no ielas.
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Neoeklektisma stilā būvēta ēka, kas, stilistikai atbilstoši, veido ēkas fasādi – ieturēta simetrija, detaļas un dekorācijas. Divas izceltās ieejas akcentētas ar trīsstūrveida frontonu vairogotiem portikiem, kas balstīti uz doriski rotātām kolonnām.
1. stāvā fasāde rustota, ar pilastriem uzsvērta kāpņu telpa, bet 2. un 3. stāva logiem ir dekoratīva apdare
Veidojot un izceļot divas galvenās ieejas, ēka tiek sadalīta vairākās daļās, tādā veidā samazinot ēkas patiesā izmēra apjomu. Ēka reprezentē laikam atbilstošo stilistiku, kā arī piešķir Rīgas ielai un pilsētas centram raksturu, mērogu un krāsu tonalitāti.
Foto: Skats uz kādreizējo Diakonāta (Sakaru) ielas un V. I. Ļeņina ielas krustojumu. Foto 1955.g.
