1735. gadā vietējais bārddziņu un ķirurgu cunftes meistars J. N. Švarcs uz kādreizējiem Livonijas ordeņa pils pagrabiem uzcēla māju. Kādreizējā Vecās aptiekas ēka ir vecākā no namiem pilsdrupu teritorijā. 1756. gadā to kopā ar pilsdrupām nopirka mediķis Johans Volrāts Reihenavs, lai ierīkotu aptieku, kuras atvēršanai atļauja bija ieguvis jau gadu iepriekš. Pilsdrupu pagalmā aptiekas vajadzībām vēlāk iekopa divus ārstniecības augu dārzus. Līdz 19. gadsimta beigām ēku paplašināja ar mūra un koka piebūvēm, pamazām izveidojot ēku kompleksu. Pēc J.V. Reihenava nāves 1780. gadā, aptieku līdz 1794. gadam vadīja viņa sieva Vilhelmīne Reihenava, bet pēc tam abu dēls Jākobs Otto Reihenavs. Vecās aptiekas īpašnieks no 1897. gada līdz 1912. gadam bija Reihenava mazmazdēls Johans Heinrihs fon Erdmans. Pamatojoties uz 1912. gada 12. februārī izdoto likumu, kas deva pilsētām tiesības atvērt aptiekas, domnieks Dr. Georgs Apinis 18. martā iesniedza pilsētas valdei priekšlikumu “izveidot Valmierā savu pilsētas aptieku”. Johans fon Erdmans kļuva par tās pārvaldnieku, pildot amatu līdz pat 1933. gadam septembrim, kad vecuma dēļ pensionējās. Tā Valmieras Vecā aptieka ieguva savu nerakstīto vārdu.
Ēkā 1935. janvāra darbu sāka pilsētas bērnudārzs. Pēc Otrā pasaules kara, Vecā aptieka turpināja darbu ēkā līdz pat 1965. gadam, kad pārcēlās uz jaunajām telpām pilsētas centrā. Bērnudārza grupas pēc kara pārvietoja uz blakusesošo Valternamiņa kompleksa jaunāko daļu. Vairākus gadu desmitus nams bija sadalīts vairākos, mazos dzīvokļos. Pagājušā gadsimta 80.gados nelielu platību ierādīja arī muzeja restauratoram, pakāpeniski atvēlot visu ēku muzeja darbībai.
No 1989. – 1995. gadam ēku kompleksu atjaunoja agrākajā izskatā par ASV dzīvojošā gleznotāja Rūdolfa Voldemāra Vītola testamentā novēlētajiem līdzekļiem. Pēc restaurācijas Vecās aptiekas telpās iekārtoja Valmieras muzeja izstāžu zāli, vēlāk pastāvīgās ekspozīcijas: „Teic man, Gauja, Valmieras stāstu” (1783–1949) daļas – „Valmiera – apriņķa un rajona pilsēta” un „Valmieras lauku teritorija”, kuras bija apskatāmas līdz 2019.g. maijam.
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Vecās aptiekas kompleksā saglabājušies vairāki interesanti arhitektūras elementi. Ēkas augšstāvā izbūvēts apvalkdūmenis jeb manteļskurstenis. Tādi bijuši daudzās 17./18.gadsimta mājās, un tā ir viena no vecākajām dūmvadu sistēmām. Pilsētā tas ir vienīgais, turklāt lielākā daļa ir pilnībā saglabājusies. Vecajā aptiekā tas bijis galvenais ēkas apkures centrs, apakšējā daļa atradusies ēkas 1.stāvā, bet 2.stāvā daļa, kas paredzēta dūmu uztveršanai. Uguns uzkarsēja dūmvada akmeņus sildot telpas. Labi redzams, ka 2.stāvā manteļskursteņa augšupejošam dūmvadam ir dažas sānejas – pa tām siltais gaiss nokļuva tālākās telpās.
Pašlaik ERAF programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus”, 3. kārtas projekta “Valmieras vēsturiskā centra attīstība” ietvaros uzsākta Valmieras “Vecās aptiekas” ēku kompleksa pārbūve, lai to atjaunotu un realizētu Valmieras pils kultūrvides centra jaunās ekspozīcijas projektu.
Foto no Valmieras muzeja krājuma, 1920. g.
