Ēkas vēsturē vairākkārt mainījušies skolas nosaukumi: Valmieras Valsts komercskola (1939.-1940.), Valmieras Valsts Ekonomiskais tehnikums (1940.-1951.), 1. astoņgadīgā skola, Valmieras 5. vidusskola (no 1977.g.).
Skolas būvprojektu izstrādāja Valmierā dzimušais arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe (1908 – 1941). Topošo jaunbūvi pārraudzīja Izglītības ministrijas būvtehniskā biroja vadītājs, arhitekts Indriķis Blankenburgs. Celtniecības darbus nosolīja būvuzņēmējs no Rīgas Mārtiņš Hartmanis. Reāli skolas būvdarbi uzsākti 1938. gada 9. septembrī, plānojot, ka jaunā skola būs ar trīs stāviem un 350 skolēniem, un kļūs par vienu no mūsu pilsētas skaistākajām celtnēm. Pagraba telpās ierīkos gāzu patvertni, lielāko Valmierā. Skolas 1. stāvā atradīsies vingrošanas un sporta zāle. Pirmajā stāvā arī plašs vestibils, ēdamzāle, bibliotēkas telpa, mācību virtuve, skolas kanceleja un skolotāju dzīvokļi. Otro stāvu aizņems 5 meiteņu klases ar izejām uz gaišām rekreācijas telpām, fizikas auditorija, preču muzejs, fizikas un ķīmijas kabinets, ķīmijas laboratorija un skolotāju istaba. Trešajā stāvā tiks izvietotas piecas zēnu klases, aktu zāle ar skatuvi, kuru vajadzības gadījumā varēs izmantot arī citas organizācijas, rokdarbu klase meitenēm, grāmatvedības un mašīnrakstīšanas klases, ārsta kabinets. Aiz skolas taps augļu, sakņu un košuma dārzs.
Jau 1938. g. 22. oktobrī notika topošās komercskolas ēkas pamatakmens likšanas svinības. Tajās piedalījās Izglītības ministrijas arodskolu direktors J. Subans, Valmieras pilsētas galva J. Ruģēns, vietējo celtniecības organizāciju pārstāvji un skolas audzēkņi. Svētbrīdi vadīja mācītājs U. Anševics. Pēc kopēji nodziedātas himnas, skolas direktors Vilis Robežnieks nolasīja dokumentu, kuru īpaši svinīgajam notikumam bija uzrakstījis labākais skolas kaligrāfs Elmārs Zvaigznīte. Šo rakstīto dokumentu līdz ar laikrakstiem un naudu iemūrēja pamatos.
Pirmo reizi jaunajā skolas namā Raiņa ielā Nr.3., 264 skolēni sapulcējās 1939. gada 11. septembrī. Kopējās celtniecības izmaksas bija 400.000 latu. 1943./1944.g. skolas telpās atradās vācu armijas lazarete.
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Ēkas arhitektūra atspoguļo tam laikam dominējošo stilu – neoekletismu – kur klasiskā formu valoda – pilastru kārtojums trīs stāvu augstumā – spilgti norāda uz klasiskās arhitektūras vērtībām. Ēkas forma, ko veido 2 korpusi, saglabājušies līdz mūsdienām, taču laika gaitā, lai nodrošinātu skolas funkcionalitāti, klāt ir piebūvēts vēl viens korpuss sporta nodarbībām. Daudzas vēsturiskās liecības ir saglabājušās un atrodamas arī ēkas interjerā – ir redzamas gan oriģinālās flīzes, margas, durvis un dekoratīvi griestu elementi.
Foto: Top komercskolas jaunbūve Dzirnavu ezeriņa krastā. 1939.g. vasara.
