J. DALIŅA STADIONS VALMIERĀ
1935.g. 12. martā topogrāfs Kārlis Dūņēns iezīmēja jaunā stadiona robežas toreizējā Valmieras pilsētas vēl maz apbūvētajā zaļajā teritorijā – Svētozolu ielā pie Dīvalu sila. Arhitekts Arturs Reinfelds kopā ar arhitektūras studentu, valmierieti Ādolfu Kūli izstrādāja stadiona projekta metu. Izbūves darbus uzticēja vietējam uzņēmējam Kārlim Vikmanim. Jau 1935. gada 8. aprīlī notika pirmā lielā talka: aizsargi, iestāžu vadītāji, organizāciju pārstāvji un skolu jaunatne ar 8. Valmieras aizsargu pulka komandieri A. Prauliņu, kopskaitā 170 cilvēki, devās uz topošā stadiona vietu, kur 3 stundās nozāģēja ap 700 priedēm, bet otrā dienā ap 500 priedēm. Stadiona jaunceltne (kopējā platība – 7,70 ha) atradās skaista priežu meža ielokā, netālu no Gaujas Stāvajiem krastiem.
Stadiona celtniecība izmaksāja LS 27.192.95. Valmierieši aktīvi iesaistījās līdzekļu vākšanā: tika rīkotas loterijas, ziedoti vienas darba dienas dažādu uzņēmumu ieņēmumi pārsimts latu apmērā. Stadiona celtniecībai prāvu summu ziedoja arī 8. Valmieras aizsargu pulks, bet Valmieras pilsētas valde atvēlēja pat 3000 latu! 1936. gada 21. aprīlī, Meža dienu laikā uzsāka vērienīgus apzaļumošanas darbus. Sporta laukumu apstādīja ar eglīšu dzīvžogu gar Svētozolu ielas malu un izveidoja stadiona ieejas ceļu alejas ar liepu un ozolu stādījumiem.
Jauno Valmieras stadionu svinīgi atklāja 1938. gada 31. jūlijā. Tolaik – kā modernāko Latvijā; ar futbola laukumu, 400 m skrejceliņu, lēkšanas un mešanas sektoriem, plašām tribīnēm. Bija paredzēts ierīkot vēl vairākus sporta spēļu laukumus, hipodroma skrejceļu, veikt dažādus labiekārtošanas darbus, taču visas ieceres pārtrauca Otrais pasaules karš. Pēc 1945.g. BSB „Daugava”, respektējot sportistu vajadzību pēc labas sporta bāzes, lielu vērību veltīja stadiona paplašināšanai. Jau dažus gadus vēlāk stadions pilnībā atbilda republikas mēroga sacensību rīkošanas prasībām. 1960. gadā pēc BSB „Daugava” pievienošanas sporta biedrībai „Vārpa”, stadionu Komunāru ielā nodeva Valmieras rūpkombināta bilancē. Izremontēja tribīnes, paplašināja dušas telpas, basketbola laukumam uzcēla dēļu grīdu un tribīnes, jaunu žogu, ierīkoja metāla vārtus un kases telpas.
1993.gada jūnijā Valmieras stadionā norisinājās pirmās Pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles. Līdz spēlēm gandrīz pilnībā veica stadiona tribīņu pārbūvi. Skrejceļš un sporta spēļu laukumi ieguva modernu segumu. 1994.gadā pie ieejas stadionā novietoja piemiņas akmeni leģendārajam soļotājam Jānim Daliņam (1904 -1978).
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Šobrīd Jāņa Daliņa stadionā intensīvi rit būvniecības darbi – stadions tiek pārbūvēts, pēc pabeigšanas nodrošinot augstvērtīgu, modernu un kvalitatīvu sporta infrastruktūru gan profesionāļiem, gan iedzīvotājiem un viesiem. Līdzīgi kā 1938.gadā – arī nākamgad, kad plānots būvdarbus pabeigt, šis sporta komplekss būs viens no lielākajiem un modernākajiem Baltijas valstīs. Pilnībā tiks atjaunots stadions, tiks izbūvētas jaunas tribīnes, ēka tiek būtiski palielināta, no jauna izbūvējot manēžu, viesnīcu un kafejnīcu. Arī sporta skolas audzēkņi šo teritoriju un telpas drīzumā varēs saukt par jaunajām mājām. Papildus jāpiebilst, ka šajā teritorijā tiks izbūvēti arī āra basketbola laukumi un viens no tiem būs dāvinājums no basketbolistiem brāļiem Bertāniem, kā arī papildus tiks izveidots jauns bērnu rotaļu laukumiņš un labiekārtotas zaļās teritorijas.
Foto: Skats uz stadiona jaunbūvi 1937. gada vasaras sākumā.
