1926. gada martā Valmieras, Valkas un Cēsu apriņķu lauksaimnieki pulcējās kopā, lai risinātu jautājumu par cūkkopības attīstību Vidzemē, vienojoties, ka jāizveido kooperatīvā sabiedrība, kurai būtu kautuve un fabrika. 1. oktobrī reģistrēja kooperatīvās sabiedrības “Valmieras Eksportkautuve” statūtus. Dibināšanas sapulce notika 1927. gada 18. janvārī. Sēdē nolēma “kautuves būvei pieprasīt zemi Valmieras robežās, dzelzceļa tuvumā, būvprojekta plānus lūgt izgatavot Centrālās Savienības “Konzums” tehniskajai daļai. Kautuves jaudu plānoja 30.000 cūku pārstrādāšanai gadā, paredzot paplašināšanās iespējas 50 % apmērā, ar Zemes banku vienojās par 200.000 latu aizņēmumu celtniecības izdevumiem.”
Topošajai kautuves būvei piešķīra Valsts Zemes fonda gabalu Nr.247. – 61.000 m² platībā un Valsts meža gabalu Kauguru pagasta robežās pie Cēsu – Valmieras šosejas, starp Smiltenes – Ainažu dzelzceļu un Kauguru muižas ceļu. Pēc zemes gabala saņemšanas organizēja izsoli būvprojekta un tāmes izstrādei. Konkursā piedalījās divi Latvijas un viens ārvalstu pretendents: inženieris Helmss no Rīgas, Jensens no Dānijas un Bērziņš no Valmieras. Kooperatīvā sabiedrība izvirzīja pretendentiem četras prasības: 1) būvprojekts jāapstiprina būvvaldē līdz 1927. gada 20. jūnijam; 2) finanšu aprēķinam jābūt gatavam līdz 20. jūlijam; 3) būves izmaksas nevar pārsniegt 240.000 latu; 4) atlīdzība 3½ % apmērā uzvarētājam par projekta un maksas aprēķina izgatavošanu paredzēja arī būves tehnisko uzraudzību un atbildību.
Būvdarbus izsoles kārtībā ieguva būvuzņēmējs Jānis Reinsons no Rīgas un Gustavs Siliņš no Valmieras, apņemoties būvdarbus veikt par 255.00 latiem.
Kooperatīvās sabiedrības “Valmieras Eksportkautuves” būvi oficiāli nodeva ekspluatācijā 1928. gada 28. oktobrī. Vairākkārt mainījušies nosaukumi: „Valmieras Eksportkautuve” (1928-1933), gaļas rūpniecības un eksporta akciju sabiedrības „Bekona Eksporta” 1. fabrika Valmierā (1933.III.-1937.g. V.), akciju sabiedrības “Bekona Eksports” Valmieras fabrika (1937.V.-1940.VII.). Jau no 1929.gada eksportkautuve ražoja produkciju lielos daudzumos arī Eiropas tirgum, jo neskatoties uz ekonomisko krīzi, bija pieprasījums pēc kvalitatīva augstākās šķiras cūkas bekona.
1941. gada jūlija pirmajās dienās, atkāpjoties Sarkanās armijas daļām, fabrikas teritoriju ļaunprātīgi aizdedzināja. Daļu no ražotnēm izdevās paglābt no iznīcības un fabrika atsāka darbu 1942. gada vasarā. 1944.g. rudenī fabrikas teritoriju atkal skāra postījumi, taču jau 1945.g. ar bijušās bekona fabrikas iekārtām darbu sāka jaunais Valmieras Gaļas kombināts.
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Šodien teritorija atrodas ļoti labā un stratēģiski izdevīgā industriālās zonas centrā. Bijušā gaļas kombināta teritorijā, kas jau ir pārdzīvojusi vairākus pārmaiņu periodus, arī tuvā nākotnē tiek plānoti būtiski uzlabojumi mūsdienīga un moderna industriālā parka izveidei. Vairākas bīstamas un tehniski nolietojušās ēkas tiks demontētas, izveidojot jaunu un mūsdienu standartiem atbilstošu infrastruktūru, šobrīd tiek projektēta jauna ražošanas ēka ar aptuveni 4000 m2 lielu platību, kas atradīsies bijušās Kautuves vietā, kā arī paredzēts, ka tuvā nākotnē tiks atjaunota esošā, arhitektoniski pievilcīgā administrācijas ēka. Teritorija ir plaša, kopējā attīstošā teritorija aizņem vairāk nekā 18 ha lielu platību. Šobrīd šis attīstības projekts atrodas tikai iesākuma stadijā – ir jārisina arī daudzi vēl pagaidām neatbildēti jautājumi, kā piemēram, neskaidrs ir jautājums par esošo Saldētavas un Ražošanas ēku likteni. Lai par to lemtu, tiks veikta detalizēta ēku apsekošana, kā arī tiks izvērtēts to atjaunošanas ekonomiskais pamatojums.
