No 2025. gada 8. jūlija līdz 3. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma izcilās un augsti novērtētās latviešu tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres (1939–2025) darbu izstāde “Maģiskais vīruss”.
Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Maģiskais vīruss” Valmieras muzejā bija jau sen plānota, māksliniece tai īpaši gatavojās, veidojot jaunus darbus. Šā gada sākumā viņa diemžēl aizgāja mūžībā, jauno izstādi nepieredzot, bet atstājot to kā savu pēdējo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā. Valmieras muzejs māksliniecei bija īpaši tuvs, gadu gaitā ar to izveidojusies ciešāka draudzība. Tāpēc, godinot mākslinieci un pateicoties viņas brālim Raimondam Paulam un pārējās ģimenes atbalstam, Valmieras muzejā tiks īstenota viņas iecere – eksponēti pēdējie 11 speciāli jaunajai izstādei darinātie, kā arī senāki darbi, tostarp no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas. Pirmoreiz uz Valmieru atceļos teatrālās tekstilijas no izstādes “Ak, sievietes!”, kas apbur ar atainoto daiļā dzimuma pārpasaulīgo valdzinājumu un noslēpumainību. Izstādi bagātinās fotogrāfa Valda Ošiņa veidotais vizuālais materiāls, kurā iemūžināta gan pati māksliniece, gan viņas veikums. Tāpat varēs ielūkoties Edītes Pauls-Vīgneres jaunības dienu fotogrāfijās un izlasīt viņas domugraudus.
Par izstādes centrālo darbu “Maģiskais vīruss” Edīte Pauls-Vīgnere teikusi: “Mūsdienu dzīves apstākļi ir veicinājuši specifisku slimību attīstību, kas skārusi planētu. Tā ir slima, jo cilvēce ir zaudējusi atbildību par Zemi, kas ir mūsu mājas. Gaiss, ūdeņi, zeme ir piesārņoti, plosās kari. Lai notiktu pārmaiņas, cilvēcei jāmaina miesīgā pasaule uz garīgo pasauli.”
Edīte Pauls-Vīgnere bija viena no latviešu tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta skolniecēm, ar savu radošo veikumu izcēlusies jau studiju laikā. Pagājušā gadsimta 60.–70. gados viņa radīja izteiksmīgas lielformāta kompozīcijas, kam raksturīga neparastu formu, materiālu un krāsu kombinācija. Starp šiem darbiem bija, piemēram, “Kosmoss” (1969), “Korrida” (1978) un citi. 20. gadsimta 70.–80. gados māksliniece savās kompozīcijās pārliecinoši izmantojusi telpisko “ansambļa principu”, kas aizvien saglabājis aktualitāti. Viņas radošajā pieejā būtiska nozīme ir intuīcijai, teicamai krāsu izjūtai un prasmei savienot visdažādākos toņus un materiālus. Kompozīcijām raksturīga tēlaina izteiksme, krāsainība, emocionalitāte, tā ir poētiska saruna ar auditoriju. Savā daiļradē pievērsusies daudzām globālām tēmām, tostarp paudusi attieksmi pret Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem. Pēdējos dzīves gados māksliniece veidojusi miniatūrus mākslas darbus jauktā autortehnikā, izmantojot visdažādākos materiālus, tajā skaitā stikla pērlītes, pogas, mežģīnes, stieplītes un vēl daudz ko citu. Daudziem atmiņā palikuši viņas darinātie krāšņie kroņi izstādei “Koronetes”, fantāzijas par stikla biķeriem izstādē “Vīna garša”, veltījums kafijas tēmai izstādē “Kafijas kantāte” u.c.
Edītes Pauls-Vīgneres talants un sniegums augstu novērtēts gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņa ar savu mākslu iemantojusi skatītāju dziļu cieņu, tāpat saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus – 1987. gadā viņai piešķirts Tautas mākslinieces goda nosaukums, 2014. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, 2023. gadā saņēmusi Purvīša balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mākslā, kā arī Autortiesību bezgalības balvu. Mākslinieces darbu reprodukcijām ir veltītas grāmatas. Viņas darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.