Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē no 6. oktobra – 11. novembrim skatāma izstāde no Valmieras muzeja krājuma “Jānim Kalmītem 110”, pieminot gleznotāju un novadnieku.
Gleznotājs Jānis Kalmīte dzimis 1907. gada 2. martā Kauguru pagastā. Mācījies Valmieras pilsētas skolā pie Aleksandra Petrova. 1935. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa figurālo meistardarbnīcu.
Jānis Kalmīte pameta Latviju 1944. gadā kopā ar sievu Alīdu un 6 mēnešu veco meitu Gunu, devās bēgļu gaitās, nonākot Vācijas dienvidos Franču okupācijas zonā. Vācijā Jānim Kalmītem beidzot izveidojās mākslinieka raksturīgā balss. Šeit viņš sāka gleznot atmiņu skices par veco riju sava tēva lauku mājās. Šī tēma viņam ātri kļuva par tādu kā apsēstību un ar laiku galveno motīvu un dzinējspēku viņa mākslā.
1950. gadā Jānis Kalmīte ar ģimeni ieceļoja Amerikā un apmetās uz dzīvi Minesotas pavalstī. Kalmīte turpināja gleznot dzimtenes atmiņu tēlus un kļuva par labi pazīstamu trimdas latviešu mākslinieku. Viņš sarīkojis ap 100 personālizstādes latviešu trimdas centros ASV, kā arī Stokholmā 1967. gadā. 1987. gadā Kalmites izstāde notika sv. Sīmaņa baznīcā Valmierā, kaut viņš pats nekad Latvijā neatgriezās.
Jānis Kalmīte mira 1996. gadā, un 1998. gadā Valmieras muzeja vadībā notika mākslinieka pārapbedīšana Valmieras centra kapos. Pēc Jāņa Kalmītes nāves četrdesmit viņa gleznas, kā arī personālie dokumenti ar mākslinieka meitas, mākslinieces Leldes Kalmītes gādību tika uzdāvinātas Valmieras muzejam.
