• Latviešu valoda
  • English
  • Deutsch
  • Русский
  • Eesti
  •  

     

     

    Darbojas no 2001. gada 21. aprīļa. Nosaukums „Griezes” oficiāli no 2007. gada 9. augusta. Kolektīva pamatu veido muzeja darbinieki, pašlaik tajā darbojas 7 cilvēki. Kolektīva krustmāte – Aija Šēla. Dziedājušas Latvijā, pārsvarā Vidzemes novadā, arī Slovākijā un Krievijā. Kolektīvs piedalās muzeja un pilsētas rīkotajos pasākumos, izstāžu atklāšanās, muzejpedagoģiskajās programmās, organizē gadskārtu un ģimeņu godus Valmieras muzejā, kas ir vecās Valmieras pils teritorija, enerģētiski spēcīga vieta. Muzeja iekšpagalmā atrodas ļoti sens, varens ozols ar īpašu starojumu, kur tiek izvesti dažādi rituāli.

             

     

    Gadskārtu godi

    Saules kalendāra gads tiek dalīts gadalaikos. Par dalījuma punktiem ņemti četri saules grieži – Lieldienas, Jāņi, Miķeļi, Ziemassvētki. Pa vidu galvenajiem griežiem ir Meteņi, Ūsiņi, Jēkabi un Mārtiņi. Tātad gads dalīts astoņās daļās. Lai gan dažkārt tiek svinēti visi galvenie gadskārtu godi, tomēr visbiežāk muzejā svinētie ir vasaras un ziemas saulgrieži.

    Vasaras saulgrieži ir saules uzvaras svētki, kad saule ir sasniegusi savu augstāko stāvokli debesu kalnā un spīd visilgāk dienā. Jāņu nakts iezīmē lielos laika griežus starp saules gadskārtējo augšup un lejup ceļu pāri debesu jumam, kad laika plūsma šķiet it kā uz brīdi apstājusies. Aizdegtās jāņugunis, kas kliedē gada īsākās nakts tumsu, rituāli atdarina gaismas un saules rašanos. Jāņu svinēšanas galvenā pamata funkcijas ir auglības veicināšana.

    Ziemas saulgriežos saulīte ir viszemāk, diena visīsākā, bet nakts visgarākā. Tie latviešiem bijuši otri lielākie svētki aiz Jāņiem. Svētkus svinot svarīgi zināt, kāpēc mēs to darām. Ziemas saulgrieži ir laiks, kad novērtējam aizgājušajā gadā padarīto un veicam rituālus, lai tiktu vaļā no sliktā, kā arī ieliekam ar svinēšanu pamatu Jaunajam gadam. Savās domās un lūgšanu rituālos piesaucam visu to labo, ko gribam pilnveidot un paveikt nākamajā gadā.

    Piedāvājam svinēt saules griežus. To galvenie rituāli:

    ﺝUguns rituāls

    ﺝ Aizsardzības rituāli

    ﺝ Raganu mēļu piesiešana

    ﺝ Apdziedāšanās

    ﺝ Ķekatas

    ﺝ Vainagu pīšana, rotāšanās

    ﺝ Dziesmas un rotaļas

    ﺝ Bluķa vilkšana

    ﺝ Zīlēšana

    ﺝ Laimes liešana

    Ģimeņu godi

    Ģimene ir tautas vissīkākā sastāvdaļa, no tās stipruma atkarīgs visas tautas spēks, tās garīgais pamats. Katra latvieša svēts pienākums – turēt godā un kopt tautas senās tradīcijas. No vissenākajiem laikiem zinām trīs lielākos ģimenes godus – krustabas, vedības un bedības.

    Krustabas ir cilvēka pirmais lielais gods, kad tiek dots vārds, kas apliecina viņa uzņemšanu ģimenes lokā. Vārds cilvēkam ir ļoti nozīmīgs viņa turpmākajā dzīvē, tāpēc jāatrod pareizais un atbilstošākais.

    Vedības jeb kāzas ir dainās visvairāk apdziedātais mūža gods, kas rituālu un tradīciju kuplumā un līksmībā pārsniedz visus pārējos latviešu godus un svinības. Senāk tās norisinājušās pat septiņas, astoņas dienas.

    Mičošana jeb vainaga noņemšana ir viens no emocijām bagātākajiem brīžiem kāzu norisē. Šo rituālu var padarīt skaistu, aizraujošu un emocionālu veicot to telpās vai zem zvaigžņotām pusnakts debesīm.

    Piedāvājam krustabu un kāzu godu pasākumu programmu:

    ﺝ Ģimenes pavarda iekuršana

    ﺝ Ziedojumi ugunij

    ﺝ Kūmu solījums

    ﺝ Dieva svētības lūgšana

    ﺝ Pādes dīdīšana

    ﺝ Līdzināšana

    ﺝ Ziedošana un zīlēšana

    ﺝ Raganu mēļu siešana

    ﺝ Līgavas kāzu egle

    ﺝLīgavas vainaga noņemšana

    ﺝ Sievas rotas uzlikšana

    ﺝ Kāzinieku apcelšana

    ﺝSenlatviešu buča

    ﺝ Steberdancis

    Informācija un pieteikšanās pa telefonu 64207638, 26449300 vai personīgi.