• Latviešu valoda
  • English
  • Deutsch
  • Русский
  • Eesti
  • Lasītava

    Muzeja krājuma grāmatu krātuve / lasītava

    Muzeja krājuma grāmatu krātuve / lasītava aptver gandrīz 5000 vienības, no kurām 4700 – grāmatas un izziņu literatūra, bet ap 300 vienībām žurnāli un periodisko izdevumu komplekti. Lasītavā pieejami reģionālie periodiskie izdevumi, no kuriem, vislasītākie un pieprasītākie ir Valmieras rajona laikraksts „Liesma” (no 1945.) un tā literārais pielikums „Valmierietis” (no 2003.), „Valmierietis” (1929-1940) un ”Tālavietis” (1941-1944).

    Pieminot „Baltijas ceļa” 20. gadskārtu, piedāvājam iepazīties ne vien ar Baltijas valstu nevardarbīgās cīņas pieredzi pasaules kontekstā rakstu krājumā „Latvijas valsts atjaunošana 1986-1993” un „Baltijas brīvības ceļš” (2005.), bet arī ar atmodas laika (1988–1989) populārāko izdevumu – Latvijas Tautas Frontes nedēļas laikrakstu „Atmoda”. Ja gribat izjust bijušās Padomju Savienības un Latvijas tā laika politisko virmojumu, izsekot dinamiskajām un straujajām pārmaiņām sabiedrībā, tad jāpārlapo „Padomju Jaunatne” un „Cīņa” (1987 – 1991).

    Vēstures, pedagoģisko zinātņu, arhīvu, mākslas un literatūras pētniekus ieinteresēs literatūras žurnāls „Karogs” (1975-1992), mēnešraksts komunālpolitikai „Pašvaldību Balss” (1932-1940), „Latvijas vēstures institūta žurnāls” (1937-1940), „Senatne un Māksla” (1937-1940), „Latvijas Skola” (1937-1940), „Latvju Mēnešraksts” (1939-1944) u.c. pirmskara izdevumi, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) izdotais žurnāls „Latvija šodien” (1985-1991) un „Latvju Māksla” (1996-2006); Latvijas Universitātes žurnāls „Latvijas Vēsture: jaunie un jaunākie laiki” (1996-2007), „Latvijas Arhīvi” (2000-2008), Zinātņu Akadēmijas izdevums „Latvijas Zinātņu Vēstis” (1999-2008).

     
    Valodu dažādība ļauj izvēlēties sev pieejamāko interesējošo literatūru latviešu, vācu, angļu vai krievu valodā. Tā būs gan izziņu literatūra – vārdnīcas, vēstures un mākslas grāmatas, daiļliteratūra, enciklopēdijas – tādas, kā „Meijera mazais konversācijas leksikons” (6.sējumos), A.Brēma „Dzīvnieku pasaule”, J. G. Fogta „Ilustrētā pasaules tautu vēsture”, u.c. Joprojām pieprasīta ir „Latviešu konversācijas vārdnīca” (1.-20. sēj., 1927-1940) un „Latvju Mazā enciklopēdija” (1932).

    Latvijas senākā, viduslaiku un jaunāko – 20./21. gadsimta un Vidzemes reģiona vēsturi – pieejams visplašākais pētījumu, monogrāfiju, literatūras un avotu klāsts.

    Atzīmējot Latvijas valsts 90. gadadienu – lasītājiem piedāvāsim jaunumu, nesen izdoto P. Apiņa „Latvijas valsts 90 gadu” (2008). Zini, kā sauc visus Latvijas prezidentus? Kas bija Kārlis Ulmanis? Valmieras Skolēnu rota? Cik ģenerāļu bija Latvijas armijā? Kādi bija Latvijas armijas formas tērpi? 1940. gada vasara? Kā dzīvojām PSRS un kā tapa jaunās padomju varas administratīvās struktūras? Kā izcīnījām neatkarību? Atbildes varēsi rast un meklēt arī ne vien agrāk, 20. gadsimtā izdotajos, bet arī jau 21. gadsimta jaunākajos pētījumos par mūsu valsts prezidentiem, Latvijas armiju, Brīvības cīņām, „Ulmaņlaikiem” un ievērojamākām personām. u.t.t.

     
    Pieminot tos, kuri izstaigāja nebrīves un moku ceļus tālajā Sibīrijā 1941. un 1949. g. varēsi rast priekšstatu par gadu desmitiem noklusēto mūsu tautas pagātni un komunistiskā režīma noziegumiem periodā no 1940.-1990. gadam.

    Valmierā iespiestās grāmatas: H. Enzeliņa „Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada vēsturē” (1932), V. D. Baloža „Valmiera” (1911), V. D. Baloža „Jumeras leja un viņas ievērojamākās vietas”, – visas trīs vienas no visvairāk pieprasītākajām grāmatām! Vai zināji, ka pēc 2. pasaules kara pilsēta bija gandrīz pilnībā izpostīta un pēckara gados to uzcēla no jauna? Ar 1933. gadā Valmierā izdotā tūrisma ceļveža „Apmeklējiet Valmieru” palīdzību – varēsi iepazīties ar nu jau zudušo pilsētas ielu plānojumu un tā laika iecienītākajiem tūrisma objektiem.

     Lasītavā ir arī visi Pāvila Rozīša „Valmieras puiku” izdevumi: 1.-1939., 2.-1957., 3. -1975., 4. -1988. Arī trimdā, (1949.) Vācijā izdotais eksemplārs.

    ﺝ Latvijas vēstures historiogrāfija un Hernhūtes Brāļu draudzes Vidzemē,

    ﺝ Senās muižas un pilis,

    ﺝ Latviešu kulturoloģija, reliģija un tūrisma pārvaldība,

    ﺝ Trimdā izdotie iespieddarbi gan par Latvijas valsts vēsturi, Latviešu leģionu, politiku, kultūru, sportu u.c.,

    ﺝ Starpvalstu attiecību jautājumi Latvijas un Baltijas kontekstā aplūkoti,

    ﺝ Pētījumi par dentitāti un multikulturālismu,

    ﺝ Jaunākie izdevumi latviešu valodniecībā, mitoloģijā un folklorā.

     
    Skolēnu zinātniski pētnieciskajiem un studentu darbiem lieti noderēs plašais enciklopēdiju, izzinošās literatūras un vēstures tematikas darbu klāsts:

    ﺝ Par Valmieru un novada vēsturi, par mums – valmieriešiem,

    ﺝ Politoloģija un tiesību zinātnes,

    ﺝ Pedagoģija,

    ﺝ Literatūras, teātris un mūzika,

    ﺝ Mākslas vēsture, grafika, tēlotājmāksla, porcelāns, sudrabs, rotas lietas,

    ﺝ Etnogrāfiju un arheoloģija,

     Muzejpedagoģija un muzeoloģija.

    Cienījamo apmeklētāj – Pieteikties Tev vēlajamajā laikā muzeja krājuma grāmatu krātuve / lasītavā vari, piezvanot Vēstures nodaļas vadītājai, vēsturniecei, Mg. hist. Ingrīdai Zīriņai – Tālr. 62407636 vai raksti ingrida.zirina@valmiera.lv