• Latviešu valoda
  • English
  • Deutsch
  • Русский
  • Eesti
  • Ekspozīcija

    Maršnera nams – „Maršnermāja” – tā visā 20. gadsimta garumā saukts skaistais un elegantais četrstāvu nams Rātsupītes krastā. Valmieras muzeja ļaudīm, krājuma ēku Bruņinieku ielā Nr. 3, ierastāk dēvēt par „sarkano māju”. Pēc 2006. gadā veiktajiem plašajiem pārbūves un rekonstrukcijas darbiem, tā pielāgota ekspozīciju telpu, muzeja krātuvju, grāmatu lasītavas vajadzībām un specifikai, kā arī veikta jaunizveidoto telpu labiekārtošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu. Pateicoties projektam „Kvalitatīvas kultūrvides izveidošana Valmieras vecpilsētā un muzeja pieejamības un ilgtspējīgas attīstības veicināšana” (uzsākts 2003. g. ar Phare finansiālo atbalstu no Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumu Latvijā „Investīcijas dabas, vēstures un kultūras mantojuma attīstībai”) – jaunā veidolā atdzima ne vien pats nams, tika labiekārtota vide, sakārtots iekšējais pagalms, bet pilsētas un muzeja viesus atkal priecē atjaunotā balustrāde uz terases pie nama ieejas!

    Foto: Viktors Tjarve

    Modernās muzeja krājuma grāmatu krātuve/lasītava dod iespēju sabiedrībai iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu, darboties procesā, kurā kā prioritāte ir iepazīšanās ar unikālām kultūras vērtībām un iespēja apmeklētājiem līdzdarboties pētnieciskajā darbā. Plašāku izklāstu un piedāvājumu skatīt muzeja mājas lapā sadaļā „Piedāvājums – Lasītava”.

    Mājvietu pirmajā un otrajā stāvā radusi vēstures nodaļa, bet lejas pagrabstāvā skatāma 2009. gada 16. maijā atklātā pastāvīgā ekspozīcijas „Teic man, Gauja, Valmieras stāstu!”. 1. (senākā) daļa, kas vēsta par notikumiem un dzīvi pilsētā un novadā. Ar dažādu moderno tehnoloģiju palīdzību un uzskates līdzekļu – vaska figūru, dzīvnieku mulāžu un izzinošā materiāla palīdzību var uzzināt par Valmieras kā attīstītas viduslaiku pilsētas vēsturi līdz 18. gadsimta beigām. Ja vēlies „ceļot laikā”, tas Tev izdosies, jo ekspozīcija veidota, ievērojot hronoloģisko principu: no vissenākajiem laikiem arheoloģijā un etnogrāfijā, līdz jaunākajiem laikiem. Tā beidzas 18. gs. beigās ar Johana Broces zīmēto Valmieras skatu, kas simboliski noslēdz lielu vēstures posmu pilsētas vēsturē – pēc postošajiem kariem Valmiera sāk atdzimt. Ekspozīcijas zālēs vitrīnās izvietoti arheoloģiskie priekšmeti no muzeja krājuma, viduslaiku ieroči, bruņinieks, Livonijas karte. Vizuāli apskatāma Valmieras pils un Pekas kalns, seno latgaļu māja, Hanzas laika tirgotāja laiva. Apmeklētāji var uzzināt, ka savulaik valmierieši bijuši ne vien pašaizliedzīgi karotāji, bet arī prasmīgi amatnieki. Vai zini, kad tā celta un kā radies pilsētas nosaukums? Cik karu un valdnieku te bijis? To visu uzzināt, kā arī gūt atbildes uz daudziem citiem jautājumiem, varēsi digitālā veidā skārienekrānos. Pie ekspozīcijas muzejs iecerējis veidot arī jaunas izglītojošās programmas, piedāvājot skolēnu grupām un interesentiem uzzināt vairāk par „Seno cilvēku dzīvi Zvejniekos jeb kā dzīvoja akmens laikmetā? ”, par ieročiem, ēdieniem, apģērbu u.t.t. Varbūt atnāc un uzzini – „Kas Zemei vēderā?” vai kāpēc latvieši līdz 18. gadsimta beigām pilsētā bija tikai viesi un dzīvoja ārpus pilsētas mūriem?

    Vecā aptieka celta 1735. g. uz Ziemeļu karā nopostītās Valmieras pils drupām. Līdz XIX gs. beigām papildināta ar mūra un koka piebūvēm, izveidojot 4 ēku kompleksu. 1755. g. ārsts J. V. Reihenavs atvēra aptieku. 1912. g. šo īpašumu iegādājās Valmieras pilsēta kā pirmo pašvaldību aptieku Baltijā. Te tā atradās un darbojās līdz pat 1965. g. Pēc restaurācijas (1995.) muzeja telpās iekārtoja R. V. Vītola (1904-1980) izstāžu zāli. Ēkas otrajā stāvā – apskatāms manteļskurstenis.