• Latviešu valoda
  • English
  • Deutsch
  • Русский
  • Eesti
  • Nozīmītes

    Atmiņai no Dziesmu svētkiem

    Valmieras muzeja 60. jubilejas gada svinēšanu turpinot, ieskatīsimies faleristikas kolekcijā.

    Faleristika – vēstures palīgnozare, kas pēta ordeņus, medaļas, goda zīmju un žetonu vēsturi. Jēdziens “Faleristika” ir cēlies no grieķu vārda phalara, kas apzīmēja metāla rotājumus karavīriem uz bruņucepurēm un krūtīm arī kara zirgiem uz pieres un krūtīm. Latviski runājot, nozīmītes vai nozīmes, kas ir nozīmīgs materiāls vēsturisko periodu un notikumu atspoguļošanā.

    Atmiņai no dziesmu un deju svētkiem eksponētās 32 nozīmes aplūkojamas Valmieras muzeja Izstāžu nama priekštelpā no 17. Jūlija.

    Mazā, piespraužamā zīme atgādina, ka latviešu Dziesmu un deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums, būtiska latviskās identitātes daļa,kas pilda ne tikai sabiedrības nacionālās un valstiskās socializācijas lomu, kļūstot par vienu no sabiedrības kopīgajām vērtībām ar nozīmi personīgajā līmenī, bagātinot indivīdu ar jaunu pieredzi, dodot iespēju radoši līdzdarboties kultūras aktivitātēs.

    Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku vēsture saistīta ar Latvijas sabiedriskajiem un vēstures procesiem.

    Periodā no 1873 līdz Pirmajam pasaules karam (I–V svētki) Lai iegūtu svētku atļauju, tos nācās pieskaņot kādam valstiski svarīgam pasākumam: II svētki – cara Aleksandra II valdīšanas 25. gadskārtai, IV svētki – 100 gadu atcerei, kopš Kurzeme pievienota Krievijai, V svētki – 200 gadu atcerei, kopš Vidzeme pievienota Krievijai. Jau ar I svētkiem tika definētas tradīcijas galvenās norises– svētku gājiens, kopkora koncerti un koru sacensības jeb dziesmu karš. Senākā svētku dalībnieka nozīme muzeja krājumā ir notrešajiem vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem, kas notika Rīgā 1888. gada 18.–21. jūnijā. Kopkorī 117 koru 2618 dziedātāji, simfoniskajā orķestrī 40 mūziķi. Virsdiriģenti: Andrejs Jurjāns, Ernests Vīgners, I. Zīle. Goda virsdiriģents: J. Bētiņš.

    Neatkarīgās Latvijas starpkaru perioda VI–IX svētki. Neatkarību ieguvušajā Latvijas valstī amatierkori sasniedza atzīstami augstu līmeni. IX Vispārējie latviešu dziesmu svētki ar nosaukumu Latvju dziesmas devītie svētki notika Rīgā 1938. gada 16.–19. jūnijā. Kopkorī 381 kora 14456 dziedātāji, apvienotajā simfoniskajā orķestrī 250 mūziķi. Virsdiriģenti: T. Kalniņš, E. Melngailis, T. Reiters Klausītāju rindās pulcējās ap 100000 mūzikas mīļotāju.

    Padomju un vācu okupācijas laiks (X–XIX svētki)

    Dziesmai pievienojas deja. X Vispārējie latviešu dziesmu un I Deju svētki. ar nosaukumu Latviešu dziesmu svētku septiņdesmit piecgadei veltītie Padomju Latvijas pirmie dziesmu svētki notika Rīgā 1948. gada 19.–22. jūlijā. Pieaugušo kopkorī 14542 dziedātāji, bērnu kopkorī 5141 dziedātājs, deju kopu koncertos 921 dejotājs, apvienotajā pūtēju orķestrī piedalījās 199 mūziķi. Virsdiriģenti: T. Kalniņš, Jēkabs Mediņš, Jānis Ozoliņš, Leonīds Vīgners. Goda virsdiriģenti: A. Kalniņš (kopkora koncertos neieradās), E. Melngailis. Deju virsvadītāji: Helēna Tangijeva-Birzniece, Milda Lasmane, Bruno Priede, Zinaīda Zeltmate.

    Neatkarības atgūšana (1987–91) un atjaunotās neatkarības laikmets (no XX svētkiem 1990.g.). Šajā laikā nozīmīte vairs nekalpo kā svētku dalībnieka identifikācijas zīme. Jaunās tehnoloģijas piedāvā daudzfunkcionālu dalībnieka karti, kas tiek izmantota, lai apvienotu bezmaksas sabiedriskā transporta, pusdienu un vakariņu pieejamību, kā arī dalību svētku norisēs.

    Informāciju sagatavoja:

    Indra Bērziņa,

    Valmieras muzeja pētniece